Šodien pirmoreiz izpeldējos okeānā. Štrunts vien bija.
Šodien pirmoreiz izpeldējos okeānā. Štrunts vien bija.
Ne jau okeāns, bet tas «beach» (pludmale). Pilns kā šprotu bundža, par auto jāmaksā dolārs stundā, par ieeju pludmalē – katram septiņi dolāri, tikpat arī par saulessargu. Štrunts ar tiem dolāriem, bet man tas kolhozs nepatika. Mūsu Saulkrasti simtreiz labāki. Gribētos pabūt, kur nav tik «civilizēti». Man tā pareizā Amerika sāk «piegriezties».
Tas bija fragments no nesen saņemtas epasta vēstules. Varbūt civilizētas peldvietas apraksts var noderēt pārdomām par Latvijas peldvietām. Kādas tad mēs tās nākotnē vēlētos redzēt? Vai tādas, kā tikko lasī- jāt?
Ģeogrāfija jāaizmirst
To, ka Latvija ir ūdeņiem bagāta valsts, zina pat pamatskolēni, skaitļi izlasāmi pievienotajā rāmītī. Visai grandioziem skaitļiem pretī gandrīz vai apšaubāms šķiet fakts, ka valstī ir tikai 171 oficiāli reģistrēta peldvieta. Taču tā tas ir, jo Ministru kabineta noteikumos peldvieta raksturota kā «labiekārtota vieta atpūtas zonā, kas paredzēta peldēšanai». Un šādai vietai izvirzītās prasības Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir stingras un ietver ne tikai ūdens kvalitāti vien, bet arī ērtu pieeju, drošu pamata reljefu, pludmales smilšu virskārtas irdināšanu, atkritumu savākšanu, mūsdienīgas tualetes.
Taču droši nevaram justies arī par tiem ūdeņiem, kam dots peldvietas nosaukums, jo Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Agnete Bušta uzsvēra, ka regulāra peldūdens uzraudzība viņu laboratorijās tiek veikta tikai nedaudz vairāk kā 30 peldvietās – jūras piekrastē. Vairāk neatļauj Labklājības ministrijai atvēlētie valsts budžeta līdzekļi.
Jūras tīrība uzlabojas
Pagājušā gada peldsezonā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietās tika izmeklēti 1466 paraugi, no tiem tikai 71 jeb 9,6 procentiem bija neatbilstoši mikrobioloģiskie rādītāji. SVA ar lepnumu atzīst, ka 2001. gada peldsezonā ir bijis viszemākais mikrobioloģiskais piesārņojums pagājušo četru gadu laikā (1998. gadā – pat 19,4 procentos paraugu).
Nav šaubu, ka peldūdens uzlabošanā mūsu jūrā liela nozīme bijusi ES investīcijām, jo daudzi PHARE atbalstīti projekti jūras tuvumā esošās pašvaldībās saistījās tieši ar notekūdeņu attīrīšanas problēmu. Arī šogad situācija nav slikta, jo peldēties atļauts visās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča oficiāli reģistrētās peldvietās.
Šogad informācija par jū- ras peldvietu kvalitāti pieejama arī internetā – SVA mājas lapā .
Pašvaldības to «neredz»
Diemžēl ne visiem ir pieejams jūras krasts. Par pārējām peldvietām jārūpējas vietējām pašvaldībām, kuras to visbiežāk nedara vai arī dara neregulāri. Nesen laikrakstā «Bauskas Dzīve» žurnālisti skaidroja, ka SVA Jelgavas filiālei vienīgi Bauskas Dome lūgusi novērtēt peldūdens kvalitāti vienai peldvietai Mūsā, pie pilsētas stadiona. Bet… kas notiek Mēmelē, Lielupē, Iecavā un citās ūdenskrātuvēs, kur arī peldas ne mazums cilvēku, «vēsture klusē». Balvos un rajonā vispār nevienā upē un ezerā neviens ne reizi nav noteicis peldūdens kvalitāti.
Grūti kādu nosodīt, jo par analīzēm ir jāmaksā. SVA maksas pakalpojumu cenrādī ūdens izmeklējumiem piedāvātas 53 pozīcijas, maksa – no 58 santīmiem līdz Ls 24,72 par analīzi. Tas gan nenozīmē, ka visas tās ietilpst regulāri veicamās pārbaudēs, taču, piemēram, fenolu noteikšana ir nepieciešama visu peldsezonu (no 1. maija līdz 30. septembrim), turklāt divreiz mēnesī, cena – Ls 12,92 (ar PVN). Un tikpat regulāri jānosaka koliformu, minerāleļļu, peldošo piemaisījumu klātbūtne utt.
Cik ilgi izliksimies?
Kamēr neesam pilntiesīga ES dalībvalsts, varam izlikties, ka mums ir 171 vai 37, vai pat tikai 11 peldvietu. Taču nākotnē tomēr kāds varētu pajautāt, kāpēc Latvija tik nabadzīga ar ūdeņiem. Dānijā, piemēram, uzskaitītas un rūpīgi pēc kvalitātes rādītājiem sašķirotas 1160 jūras peldvietas un 115 iekšzemes peldvietas, Zviedrijā – attiecīgi 378 un 396.
Tālredzīgāk domājošiem un tūristu pieplūdumā ieinteresētiem pašvaldību vadītājiem attieksme būtu jāmaina, nemaz jau nerunājot par pašmāju iedzīvotāju veselības garantēšanu. Cik ilgi mēs varēsim izlikties nemanām acīmredzamo, ka tveices dienās cilvēki izmanto ne tikai jūras peldvietas, bet arī sev tuvākās ūdenstilpes?
***
Fakti
Latvijas teritoriju «vago» 12,4 tūkstoši upju, no kurām gandrīz 800 ir garākas par 10 kilometriem;
16 ezeriem un trim ūdenskrātuvēm virsmas laukums pārsniedz 10 km², bet aptuveni 900 ezeriem un ūdenskrātuvēm tas mērāms no 0,1 līdz 10 km².
