Valsts meža dienests noteicis, ka 9. oktobrī Latvijā beidzies mežu ugunsnedrošais periods. VMD apkopotā informācija liecina, ka šogad valstī atklāti un nodzēsti 1770 meža ugunsgrēki, mūsu rajonā – 46.
Valsts meža dienests (VMD) noteicis, ka 9. oktobrī Latvijā beidzies mežu ugunsnedrošais periods. VMD apkopotā informācija liecina, ka šogad valstī atklāti un nodzēsti 1770 meža ugunsgrēki, mūsu rajonā – 46.
Kā pastāstīja VMD ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners, šovasar sarkanais gailis nopostījis ap 2700 hektāru kokaudžu. Viņš uzsver, ka tas ir lielākais meža degšanas gadījumu skaits, kāds fiksēts kopš 1922. gada, kad šādus datus Latvijā sāka apkopot. Iepriekšējais ugunsgrēku rekordskaits – 1741 – sasniegts 2002. gada vasarā.
A. Gertners skaidro, ka šajā sezonā 64% no visiem 2006. gadā atklātajiem mežu ugunsgrēkiem Valsts meža dienests ir nodzēsis līdz pushektāram lielā platībā, tādā veidā pasargājot no izdegšanas prāvākas platības. Šovasar lielākie ugunsgrēki bijuši Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā, Saulkrastu mežniecībā (poligons), – 160 ha, Garkalnē – 140 ha un Ķemeru nacionālajā parkā – 120 ha.
2006. gada sezonā visvairāk ugunsgrēku bijis Rīgas-Ogres virsmežniecībā – 586, Daugavpils virsmežniecībā – 368 un Zemgales virsmežniecībā – 91. Vislielākās uguns skartās meža platības ir Rīgas-Ogres virsmežniecībā (1088 ha), Daugavpils virsmežniecībā (232 ha) un Rēzeknes virsmežniecībā (214 ha).
Mūsu rajonā sarkanais gailis visvairāk plosījies Vecumnieku mežniecības teritorijā. VMD Zemgales virsmežniecības ugunsapsardzības inženieris Edgars Piķelis informē, ka tur konstatēti 29 mežu ugunsgrēki ar kopējo platību vairāk nekā 28 hektāri. Pēc Vecumniekiem seko Iecava. Tur šovasar mežs dzēsts 14 reižu, bet uguns izplatījusies vairāk nekā 12 hektāros zaļās rotas. Vismazāk dedzis Bauskas mežniecības teritorijā, tur liesmas lokalizētas trīs reizes, kopējā izdegusī platība – 2,6 hektāri.
Kā vienu no izplatītākajem mežu ugunsgrēku izcelšanās iemesliem E. Piķelis min neuzmanīgu rīcību ar uguni. Šogad grēkojis arī “Latvijas Dzelzceļš” – nebija appļautas sliežu ceļam piegulošās zālainās platības, un laikus nenovērstu tehnisku trūkumu dēļ no lokomotīvēm izdalījās dzirksteles.
E. Piķelis atzīst, ka vasaras ugunsgrēku novēršanai jāsākas jau rudenī. Jāappļauj ar zāli aizaugušas platības, lai pavasarī tajās nebūtu iespējams dedzināt kūlu.
VMD atgādina: lai gan ugunsnedrošais periods ir beidzies, mežā aizliegts dedzināt atkritumus un kurt ugunskurus tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem. Aizliegts kurināt ugunskurus arī uz augsnes, ko klāj kūdra.
