Vēlos izteikt pārdomas par «Bauskas Dzīvē» publicēto I. Muižnieces rakstu «Tev nebūs… savu tautu izdeldēt» (1998. gada 16. decembra numurā).
Vēlos izteikt pārdomas par «Bauskas Dzīvē» publicēto I. Muižnieces rakstu «Tev nebūs… savu tautu izdeldēt» (1998. gada 16. decembra numurā). Tajā komentēta Homoseksualitātes informācijas centra akcija Bauskas Rātslaukumā 1. decembrī.
Apzinoties, ka demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības dzīvot savu dzīvi tā, kā uzskata par pareizu, autore tomēr piekrīt citētajam zvanītājas viedoklim par šo pasākumu un homoseksualitāti vispār, kā par kaut ko riebīgu, pretīgu un apdraudošu.
«Netiesā un tu netapsi tiesāts» ir vārdi, kurus nevar atgādināt kādam par labu, jo tā ir dzīves patiesība. Šie vārdi nozīmē, ka ikkatrs cilvēks ir vērtība. Šie vārdi liek mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir, spēt viņā saskatīt Dievišķo garu.
Esmu Latvijas Universitātes psiholoģe, veicu zinātniskos pētījumus par homoseksuālo identitāti, tāpēc varu sniegt informāciju, kuras pamatā ir zinātniski pierādīti fakti. Esmu arī sieva un māte.
Homoseksuālisti ir minoritāte, bet tādi ir arī heteroseksuālie cilvēki! Vairākums cilvēku ir biseksuāli, viņi var veidot seksuālas attiecības ar abu dzimumu pārstāvjiem. Seksuālās attiecības vīrietim ar vīrieti un sievietei ar sievieti ir ne tikai iespējamas, bet ir dabiskas un notiek ļoti bieži. Tās ir jūtas, mīlestība pret sava dzimuma cilvēkiem, tikpat nopietnas, tīras un skaistas kā mīlestība starp vīrieti un sievieti.
Autori uztraukusi homoseksualitātes «reklāma», īpaši, ka ar to saskaras jaunieši. Esmu redzējusi bukletus un uzlīmes gejiem un lezbietēm, kuru izdevumu finansēja UNAIDS, un man jāatzīst, ka šie materiāli ir ļoti neitrāli. Katrā paaudzē ir noteikts homoseksuāli orientēto cilvēku procents. Padomju Savienībā un citās autoritārajās valstīs gejiem pat draudēja brīvības atņemšana. Tomēr homoseksuālistu procents Padomju Savienībā bija tikpat liels kā jebkurā citā pasaules valstī.
Jāpiebilst, ka materiāli par AIDS nav paredzēti tikai heteroseksuālajiem cilvēkiem. Arī Bauskā ir homoseksuālisti un viņiem ir tiesības saņemt materiālus par AIDS, kas ir speciāli izstrādāti gejiem un lezbietēm.
Protams, agrīnajā vecumā homoseksuālisti jūt, ka atšķiras no citiem ar kādu noslēpumu. Tikai daudzus gadus vēlāk viņi apzinās šī noslēpuma nozīmi. Ļoti bieži tas notiek pusaudža vecumā. Kā mūsu sabiedrībā jūtas pusaudzis, kurš apzinās, ka viņš ir gejs? Ja apkārtējiem ir homofobiski uzskati, ja viņi pazemo un nosoda homoseksuālistus, šiem bērniem rodas iekšējais konflikts, jo citi viņus nesaprot, nepieņem. Nav brīnums, ka liels procents šo bērnu mēģina izdarīt pašnāvību. Arī vecāki ne vienmēr spēj saprast savus homoseksuālos bērnus (liela ietekme ir arī sabiedrības negatīvajiem stereotipiem un aizspriedumiem). Labi, ja vecāki spēj mīlēt savu bērnu tādu, kāds viņš ir, nevis cenšas panākt, lai viņš kropļotu sevi, lai apmierinātu vecāku vēlmes un standartus. Diemžēl daudzi vecāki sabiedrības normas un viedokļus mīl vairāk nekā savus bērnus.
J. CIHANOVIČA Rīgā
