Tā kā Ungārijas lauksaimniecība ir ļoti sadrumstalota, sarunvedēji prasīja Eiropas Savienībai desmit gadu moratoriju lauksaimniecības zemes pārdošanai ārzemniekiem.
Tā kā Ungārijas lauksaimniecība ir ļoti sadrumstalota, sarunvedēji prasīja Eiropas Savienībai (ES) desmit gadu moratoriju lauksaimniecības zemes pārdošanai ārzemniekiem.
Moratorija laiks nepieciešams, lai nostiprinātos vietējās saimniecības, lai sīksaimniecības apvienotos konkurētspējīgākās un lai spekulācijas ar zemi netraucētu zemniekiem. Arī apbūves gabali ap Balatona ezeru ir sargājami, jo tur iecienījuši atpūsties vācieši un austrieši.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans Ungārijas televīzijai 2. novembrī ir sniedzis interviju par savas valsts lauksaimnieku gatavību iestāties Eiropas Savienībā, ar kuras svarīgākajiem fragmentiem Saeimas ESIC iepazīstina «BBC Worldwide Monitoring» atreferējumā. Lasiet un «velciet paralēles».
Kam piederēs un kas apstrādās?
Žurnālists Giorgijs Balo: – Ungārijas parlamentam jāsāk debates par to, kāda zemes īpašumu sistēma varētu darboties Ungārijā.
Ungārijas lauksaimniecība ir smagā krīzē. Pretstatā kopīgajai ekonomikai, visi lauksaimniecības rādītāji ilgāku laiku pasliktinās: produkcijas apjoms un vērtība, ienākumi no eksporta, rentabilitāte un peļņa no lauksaimniecības utt.
V. Orbans: – Projekts par grozījumiem Zemes likumā ir iesniegts [parlamenta] komisijām. Tāpat arī likumprojekts par nacionālo zemes fondu un par zemes piešķiršanas komisijām, kuras vajadzīgas īpašumtiesību sakārtošanai.
G. Balo: – Bet kādā mērā tas viss var atvieglot krīzi lauksaimniecībā?
V. Orbans: – Es domāju, ka visa pēdējo desmit gadu pieredze liecina, ka iemesls, kāpēc iepriekšējām valdībām lauksaimniecībā neizdevās sasniegt labākus rezultātus, ir to nespēja precīzi noteikt atskaites punktu. Kamēr izšķirošais jautājums – kam pieder zeme un kurš to drīkst lietot – palika neatbildēts, tikmēr lauku saimniecības nevarēja būt sekmīgas. Iesniegtie likumi palīdz atbildēt uz šo jautājumu.
Kredītu saņemšanai zemi ieķīlās, bet neatņems
G. Balo: – Lauksaimniecības ekonomiskā padome teic, ka Ungārijas lauksaimniecības sektorā aizņēmumu lielākā daļa ir īstermiņa kredīti, kas jāatdod gada laikā. Citiem vārdiem sakot, nav investīciju.
V. Orbans: – Daudz kas no tā ir patiesība… Neapšaubāma patiesība, ka aizdevumu režīms šodienas Ungārijā nav kārtībā. Tomēr, lai aizdevumu režīms strādātu, vispirms ir jāzina, kam zeme piederēs ilgtermiņā. Viena no ungāru lauku ekonomikas problēmām ir tā, ka zemei nav īpašnieka, tādējādi aizdevumam nav nodrošinājuma.
Jau 20. gadsimta sākumā kļuva skaidrs: ja zeme tiek saistīta ar aizdevumu, tā rada lielas problēmas tāpēc, ka nabadzīgākajos gados kreditori kompensācijā varēja atņemt tikai zemi, kas savukārt radīja lielu spriedzi. Zemnieki šo problēmu atceras un no tās cieš vēl šodien.
Tāpēc mums jāizstrādā tāda aizdevumu sistēma saistībā ar zemi, kas kreditorus atturētu atņemt zemi. Tas nav vienkāršs uzdevums.
G. Balo: – Mēs runājam apmēram par 40 procentiem Ungārijas iedzīvotāju. Tā ir valsts lielākā un vienlaikus visievainojamākā vērtība. Iekļaušana ES tuvojas ļoti ātri, šobrīd tai gan nekādi negatavojas, pat ES lauksaimniecības likumi nav iestrādāti Ungārijas likumdošanā.
V. Orbans: – Par to man ir vismazāk bažu. Uzskatu, ka tie cilvēki, kas iztiku pelna ar lauksaimniecību, no uzņemšanas ES tikai iegūs…
G. Balo: – …ja viņi tai ir sagatavojušies.
Rīt no rīta zemnieki iegūtu
V. Orbans: – Ja mēs iestātos ES tagad, rīt no rīta viņi neapšaubāmi iegūtu.
G. Balo: – Uh, mani moka ziņkāre dzirdēt, kā jūs to domājat.
V. Orbans: – Tāpēc, ka lauksaimniecība ES ir daudz vairāk subsidēta nekā Ungārijā. Tātad, ja ungāru zemnieki saņemtu tikpat daudz subsīdiju, cik viņu Rietumu kolēģi, viņi daudz vairāk būtu apmierināti nekā pašlaik.
G. Balo: – Bet viņi tās nesaņems.
V. Orbans: – Kāpēc ne?
G. Balo: – Tāpēc, ka ES grib fundamentāli mainīt subsīdiju sistēmu.
V. Orbans: – Jā, jūs zināt, tas ir nākamais grūtais jautājums, un jūsu sacītajā ir daļa taisnības, bet es esmu saņēmis solījumu no Eiropas Savienības, ka līdz paplašināšanai nebūs nekādu lauksaimniecības reformu.
G. Balo: – Hmm…
V. Orbans: – Tomēr taisnība ir arī tā, ka daudzu iemeslu dēļ sarunas ar ES par lauksaimniecības sadaļu sāksies 2002. gada pirmajā pusē un, manuprāt, netiks pabeigtas ātrāk par 2002. gada oktobri. Tādējādi līguma saturs parādīs, vai šis mans paziņojums apstiprināsies vai ne.
Sagatavojis Saeimas ES informācijas centrs
