Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistrantūras students Gints Vēzis kopā ar draudzeni Sanitu pārcēlušies uz dzīvi… siltumnīcā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistrantūras students Gints Vēzis kopā ar draudzeni Sanitu pārcēlušies uz dzīvi… siltumnīcā. Tas nenozīmē, ka viņiem nebūtu citu māju.
Ginta vecākiem Mežotnes pagastā pieder lieliska, iekopta lauku sēta «Ābelītes» un zemnieku saimniecība. Tomēr jaunie cilvēki apzināti izvēlējušies grūtības, pieņemdami lēmumu sākt patstāvīgu saimniekošanu.
«Dzimuši» puķkopji
Jumpravas parkā atrodas bijušā kolhoza siltumnīcu komplekss. Vēžu ģimene jokojot to dēvē par «Staļingradu», jo rēgainās dzelzs konstrukcijas raisa asociācijas ar pasaules karu. Komplekss «ceļojis» no viena īpašnieka pie cita, līdz Vēžu ģimenes seniori Ņina un Imants to privatizējuši. Pirms trim gadiem Sanita un Gints sāka atjaunot siltumnīcu saimniecību, nepārtraucot studijas Lauksaimniecības universitātē. Uz Jelgavu Gints brauc divas reizes nedēļā. Sanita pēc maģistrantūras beigšanas mācības nav pārtraukusi. Pašlaik viņa Jelgavā apgūst angļu valodu.
Vēžu siltumnīcas atrodas Jumpravas parkā. Plēves mājās Sanita audzē istabas, balkona puķu dēstus un ziedus podiņos. Pamatizglītību šajā nozarē abi jaunieši ieguvuši vēl Bulduru lauksaimniecības tehnikumā, absolvējot rūpnieciskās puķkopības nodaļu.
Nebaidās no grūtībām
«Ir divu veidu cilvēki,» spriež Sanita. «Vieni uzskata, ka drošāk un ērtāk ir strādāt pie darba devējiem. Otri ir pārliecināti, ka jāstrādā sev un ar smagu darbu jāizcīna vieta izvēlētajā nozarē. Tādi esam abi ar Gintu. Nevēlamies atrasties kāda cita pakļautībā.»
Ginta mamma Ņina stāsta, ka viņu reizēm pārņem šaubas par jauniešu izvēli: «Visi vecāki grib, lai bērniem dzīve būtu vieglāka un bezrūpīgāka nekā pašiem. Mēs ar vīru neesam nekāds izņēmums. Skatos, cik smagi Sanita un Gints strādā, un šad tad nodomāju – varbūt viņiem to visu vajag mest pie malas, sameklēt algotu darbu un baudīt dzīvi, kā to dara liela daļa līdzaudžu?»
Imants Vēzis ir pārliecinājies, ka jauniem cilvēkiem uzņēmējdarbības sākšana saistīta ar lielākiem sarežģījumiem nekā vecākajai paaudzei: «Tā vien šķiet, ka valstī tiek darīts viss, lai jaunieši neatgrieztos laukos. Lai mūsu zemnieku saimniecība «Ābelītes» galīgi «nepaietu zem ūdens», mēs ar Ņinu regulāri ņemam bankā kredītus. Taču Gintam un Sanitai tāda iespēja nav dota, jo viņiem nav kredītgarantijas – īpašumu. Kur lai tādi rastos divdesmitgadīgiem cilvēkiem? Līdz ar to tiek bremzēta saimniecības attīstība. Ja valsts politika nemainīsies, prognozēju, ka pēc gadiem desmit Gintam un Sanitai naudas nebūs. Gluži tāpat kā sieva, raizējos par bērnu nākotnes izredzēm.»
Sanita noskaņota daudz optimistiskāk. Viņasprāt, nav jālauza galva par perspektīvu, bet lēni un pakāpeniski saimniecība jānotur līdzsvarā. Siltumnīcu karkasi vēl ilgi stāvēs neiestikloti, jo simt kvadrātmetru platības atjaunošanai nepieciešami milzīgi līdzekļi.
Jaunieši iekārtojuši istabu siltumnīcas sarga namiņā un nesūdzas par komforta trūkumu. Plēves mājas līdz pat pavasarim katru nakti būs jākurina. Tas jau ir ierasts «rituāls». «Nākampavasar es noteikti došos uz «Bauskas Dzīves» reklāmas daļu, jo puķes ceram pārdot lielākā daudzumā nekā līdz šim,» sola siltumnīcu jaunā saimniece.
