Norvēģu autores detektīvs no līdzīgiem šī žanra darbiem atšķiras ar klusinātu intonāciju un lielu pietāti pret iesaistītajiem personāžiem. Patiesībā tas ir īsts skandināvu tolerances paraugs.
Norvēģu autores detektīvs no līdzīgiem šī žanra darbiem atšķiras ar klusinātu intonāciju un lielu pietāti pret iesaistītajiem personāžiem. Patiesībā tas ir īsts skandināvu tolerances paraugs.
Romāna galvenais varonis ir policijas izmeklētājs, kurš cenšas atklāt jaunas meitenes slepkavu. Kompānijā, kurā viņa uzturējusies, gandrīz katrs nokļūst aizdomās turamo lokā, jo neviens nav priekšzīmīgs likumu ievērotājs. Tāpēc var nemitīgi nodoties loģikas spēlēm, kopā ar policistu meklējot noziedznieku. Paslēpes ar lasītāju risinās spriedzes nokaitētā gaisotnē, līdz iestājas strupceļš un neviļus rodas jautājums: “Nevar būt, ka visi jaunie vīrieši izrādītos slepkavas!” Autore savu mērķi ir sasniegusi, jo īsto neģēli – ārpus jebkādām aizdomām esošu pozitīvo tēlu – viņa atklāj tikai romāna pēdējās lappusēs.
