Diezin vai kādam citam pagastam ir tik neparastas robežas kā Ceraukstei. 17 kilometru garumā to no kaimiņiem Gailīšiem un Īslīces norobežo Mūsa.
Diezin vai kādam citam pagastam ir tik neparastas robežas kā Ceraukstei. 17 kilometru garumā to no kaimiņiem Gailīšiem un Īslīces norobežo Mūsa. Otrā pusē no Vecsaules šķir 16 kilometru gara robeža pa Mēmeli, bet dažus kilometrus ar Brunavu tā virzās pa Ceraukstes upi. Sauszemes robeža ir tikai 17 kilometru.
Par Ceraukstes simbolu kļuvušas 1869. gadā uzbūvētās vējdzirnavas, kas atrodas līdzās Rīgas–Viļņas šosejai un iekļautas valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā. Daudz ceraukstiešu strādā ārpus pagasta, un budžetā ievērojami lielāku summu nekā citās pašvaldībās veido ienākuma nodoklis.
Salidojums – gada galvenais notikums
Pagasta teritorija gadu gaitā ir mainījusies un Ceraukstes daļa bijusi pat pāri Mūsai upes kreisajā krastā. Visstabilākā palikusi vietējā skola, kuras vēstures pirmsākums datējams ar 1857. gadu un kura ir viena no vecākajām Bauskas rajonā. 13. maijā bija sarīkots Griķu pamatskolas salidojums, un to ceraukstieši uzskata par šī gada svarīgāko notikumu, kaut arī 2000. gadā pagājis tikai četrarpus mēnešu. Garš mūžs ir arī Ceraukstes bibliotēkai, kuras simtgades datums vēl tiek precizēts, bet svinības varētu būt šogad vai nākamgad.
Vējainā maija dienā savā bijušajā mācību iestādē pulcējās vairāk nekā 200 absolventu. Tas ir daudz, ja ņem vērā, ka kopš 1927. gada sešklasīgās pamatskolas pirmā izlaiduma reģistrēti 825 absolventi. Viņu saraksti, izņemot četru gadu trūkstošos datus, bija izvietoti un izlasāmi skolas telpās. Mācību iestādei raksturīgs, ka tajā skolojušās vairākas ceraukstiešu paaudzes. Tiekoties ar dažādu gadagājumu ceraukstiešiem, «Bauskas Dzīve» uzklausīja vienlīdz sirsnīgu skolas raksturojumu – tā ir kā gaismas saliņa.
Koki dabā un citā salikumā
Griķu pamatskolas pašreizējais direktors Ģirts Bernauts vēstī, ka salidojumu ierosinājusi rīkot vecāku padome, kurā darbojas pa vienam pārstāvim no katras klases. Gatavošanās svētkiem ilgusi jau no iepriekšējā mācību gada. Skolēni un pedagogi iesaistījušies projektā «Koki – Ceraukste – gadu tūkstošu mija». Pētīti koki, kas aug līdzās skolai un Ceraukstē, atklāti un izzināti arī plašāki jēdzieni – dzimtas koki, skolas vēstures koks (to no 1920. gada sākusi veidot Milda Ķirvele-Ruņģe), skaidrota pedagogu un direktoru saimes pēctecība.
143 gadu ritumā bijuši tikai 14 pārziņu jeb direktoru. Interesanti, ka viņi strādājuši vai nu īsu laiku vai arī ilgus gadus. Jā- nis Kronbergs bijis pārzinis no 1866. līdz 1900. gadam, 32 gadus direktores pienākumus veikusi ceraukstiete Austra Jakste-Fedoroviča. Kā uzplaiksnījums skolas vēsturē bijis talantīgā literāta Fēliksa Zvaigznona laiks (1982 –1985). Ap katru vadītāju vērpjams savs stāsts, – gan ar gaišumu, gan smeldzi. Skolas 140 gadu svinības nerīkoja arī tādēļ, ka pēc smagas slimības pāragri mūžībā aizgājusi direktore Aija Bernaute. Viņas darbā stājies dzīvesdraugs Ģirts, – ar apziņu par tuvākā cilvēka ieceru turpinājumu šaisaulē. Salidojumā ar klusuma brīdi pieminēja pedagogus un skolēnus, kuru dzīves pulkstenis ir apstājies.
Svētku sveicienus pa elektronisko pastu bija atsūtījusi bijusī direktore Sandra Krēgere, kura tagad dzīvo Zviedrijā. Viņas vēlējumos arī tādi vārdi: «Lai kolektīvs turas kopā!» Skolai allaž bijis raksturīgs ģimeniskums un sirsnība.
Mazbērnus vestu uz savu skolu
Griķu pamatskolas 1953. gada absolventei Ainai Mednei neizbalo mīļas atmiņas. «Kad vedu mācīties savus bērnus, tad šķita, ka viss ir tāpat. Strādāja dažas manas skolotājas – Zenta Grenctāle, Anna Skripsta, Leontīne Eze un direktore Austra Federoviča. Viņas ir spilgtas personības. Skolā vienmēr esmu jutusi labu auru, tur interesanti un gluži vienkārši – labi. Žēl, ka mani mazbērni neapmeklē šo skoliņu.»
Ģ. Bernauts stāsta, ka salidojumā pēc sešu privātpersonu iniciatīvas nodibināta sabiedriska organizācija – Griķu pamatskolas sabiedriskais fonds. Ar tā starpniecību mācību iestādei būs iespējams saņemt papildu atbalstu. Tas ir vajadzīgs, lai atjaunotu skolas karogu, kura devīzei bija izvēlēti Ausekļa vārdi «Pieaugt tautas mīlestībā, īstā gara brīvībā!». Fonda līdzekļi ļautu paplašināt iespējas attīstīt jauniešu spējas.
Stipras dzimtas un personības
Ainas Mednes (Bīskapas) tēva dzimtas četras paaudzes ir dzīvojušas Ceraukstē. Tagad Skultēnu kapsētā viņai jākopj daudzu tuvinieku mūža dusas vietas. Domās pieminot savējos, Ainai prātā arī citu ceraukstiešu stiprās dzimtas. «Grūti pasacīt, ar ko Ceraukste piesaista cilvēkus, bet šeit dzīvesvietu atradušas daudzas kuplas ģimenes, kas sazarojušās un noturējušās stipras. Jasūni, Bauri, Cimermaņi, Petroni, Birznieki, Hermaņi, Alaiņi, Dēliņi, Akermaņi, Digri, Žilinski, Dravnieki, Ķīkas, Bēmaņi, Skripsti, Aužeļi, Brački, Baradaki. Baidos kādu piemirst. Ceraukstei vienmēr ir laimējies ar vadītājiem. Kādreizējo kopsaimniecību līderi bija inteliģenti un darbīgi, arī ciema un pagasta priekšsēdētāji bijuši saprotoši, atsaucīgi. Acīmredzot ceraukstieši pelnījuši tādus vadītājus.»
Rīt sešdesmito dzimšanas dienu svin agronoms Ivars Azauckis. Viņa darba mūžs ritējis tikai Ceraukstes pagastā. Sabiedrībā cienīti cilvēki joprojām ir Jānis Endzelis, Valda Āboliņa, Marga Pipere, Regīna Timma.
Īpaši par Jasūnu dzimtu. Pagasta priekšsēdētājs Aivars Samsons atceras, ka Jāņa Jasūna raksturs nav liecies arī kolhozu laikā. Viņš nav gājis uz sapulcēm, bet strādājis un darbu nesaudzīgi prasījis no citiem. A. Medne sniedz garos gados apkopotus novērojumus un secinājumus: «Jasūni dzīvo tā, lai labi būtu pašiem un arī citiem. Tādu cilvēku nav daudz. Viņi vienmēr ir palīdzējuši tiem, kuri ko lūguši. Es priecājos, ka dzimtas saknes turpinās. Jāņa Jasūna dēls Ainārs strādā sabiedrībā «Ceraukstīte». Tā gādā par ceļiem, par laukiem. Kaut arī jau ilgi dzīvoju pilsētā, redzu, ka manos laukos ir labi saimnieki.»
Gaistoši un paliekoši atspulgi
Ceraukstes pusē ir senas kultūras tradīcijas. Elvīra Mežsarga, arī Griķu skolas 1953. gada absolvente, aiziedama atpūtā, nav zaudējusi spriganumu. Varbūt bijušajai kultūras darbiniecei nav zudusi tā enerģija, kas krāta no priekšgājējiem. Neprofesionālo mūziķi Jēkabu Induli viņa raksturo šādi: «Kur viņš gāja, tur skanēja. Jaukāku cilvēku par viņu nevaru iedomāties. Indulītis vadīja orķestri un kori, viņš prata ap sevi pulcināt ļaudis. Tāpat kā Anna Zunde, kurai pie sirds bija teātris. Atceros viņu kā vienkāršu lauku sievu, bet ļoti solīdu. Anna iestudēja pat trīs cēlienu lugas. Griķu skolā vienulaik strādāja aktieris Roberts Zēbergs. Kultūras dzīves «pīlāri» bija arī Herberts un Dzidra Tijoni.»
Vēstījumā par Ceraukstes pagastu ieaužas vairāk atmiņu, tādu, kas ir svešākas un mazzināmas jaunajai paaudzei. Pagasta priekšsēdētājs Aivars Samsons nedaudz rezignēti lūkojas šodienas kultūrainā. Ir citādi apstākļi, ir citādi nosacījumi. Jauniešus vairs nesaista tas, kas bija nozīmīgs pirms gadiem desmit vai divdesmit. Kādreizējās kultūras aktivitātes apsīku- šas, – jauktais koris nespēja pastāvēt. Ceraukstes tautas nams vēl ir vieta, kur pulcēties ļaudīm. Pašlaik skolā centrējas rosība. Vēl Daugavas Vanagu organizācija un tās vadītājs Paulis Vīgants uztur patriotisma un arī dziesmu garu. Abās bibliotēkās to vadītājas Ruta Dubinska un Valentīna Tarvida ceraukstiešiem ļauj rast prieku grāmatu un rakstītā vārda pasaulē.
Pagasta īpašumā ar mantinieku lēmumu nokļuva Plūdoņa «Lejenieki», un pašvaldība gādā, lai Latvijā labi pazīstamā muzejmāja un Mēmeles krasta ainava būtu pievilcīga. Vasarā šeit ierodas daudz ekskursantu un tūristu. Ir vērtības, kas gaist un kas paliek. Dziesma un mūzika izskan, rakstītais vārds paliek. Dzejas Ceraukstei veltījis ne tikai Plūdons. Šajā pusē iedvesmu raduši Aina Med- ne, Rūdolfs Saulājs, Liliana Skudra.
Fakti
Pagasta teritorija un iedzīvotāji
Pagasta platība 6761 hektārs.
Iedzīvotāji – 1827, darbaspējīgā vecumā – 1050, reģistrēti bezdarbnieki – 76,
bērni un skolēni – 506, pensionāri – 392.
Vecākais iedzīvotājs – Kārlis Skalders, dzimis 1901. gadā, jaunākais – Kaspars Kalējs, dzimis 2000. gada 30. aprīlī.
Fakti
Pašlaik Griķu pamatskolā ir deviņi klašu komplekti, mācās 149 skolēni un ir bērnudārza grupa ar 26 bērniem. Strādā 20 skolotāju.
Mācību iestāde darbojas divās ēkās. 1997. gadā iekārtota datorklase.
Audzēkņiem ik gadu ir labi panākumi vizuālajā mākslā, sportā un amatu mācībā.
Rasti draugi Igaunijas Kildu pamatskolā, Saldus rajona Zirņu skolā, mākslinieciskās pašdarbības kopas sadarbojas ar Jaunsaules, Vecsaules un Mežotnes skolu.
1999. gadā izveidota meiteņu futbola komanda, tā piedalījusies draudzības spēlēs Hedemorā (Zviedrijā).
