Par nopietniem pārkāpumiem dienesta pienākumu izpildē un zvēresta laušanu no darba policijā atbrīvoti Aivo Ajuts un Arvis Pureniņš.
Par nopietniem pārkāpumiem dienesta pienākumu izpildē un zvēresta laušanu no darba policijā atbrīvoti Aivo Ajuts un Arvis Pureniņš.
Pret viņiem ierosinātas krimināllietas izskatīja rajona Tiesa.
Alkoholā noslīcināts pienākums
A. Ajuta darba stāžs policijā tuvojās desmit gadiem. Viņa tieksmi izcelties priekšniecība novērtēja atzinīgi. Vairāk slavēts, nekā rāts A. Ajuts kļuva iedomīgs un pašpārliecināts. Viņam mundiera gods vairs galvassāpes nesagādāja. To pārliecinoši pierādīja viņa nodarījums pagājušā gada 3. jūlijā.
Mocīdamies ar paģirām, A. Ajuts policijas iecirknī saņēma dienesta ieroci ar patronām, roku dzelžus un gāzes baloniņu, lai dotos uz dežūru Rundāles pilī. Neaizgājis līdz savam postenim, kārtības sargātājs satika paziņas un devās uz veikalu pēc alus. Rundālē netrūkst vīru, kuri uzskata par goda lietu sadzert ar policistu. Tika iztukšotas arī vairākas pudeles brendija. Klātesošajiem par apsmieklu likuma kalps ievēlās pils dīķī. Kuldamies pa ūdeni, A. Ajuts pazaudēja pistoli. Kāds no pudeles brāļiem noslīkušo dienesta ieroci sameklēja. Laimīgo gadījumu nācās atkal atzīmēt ar tostiem. Kompānijai pievienojās jauni dalībnieki. Beigās likuma kalps turpat dīķa pļaviņā «nolūza». Šis atpūtas brīdis A. Ajutam izvērtās dramatisks. Dienesta ierocis bija pazudis un joprojām nav atrasts. Pret bezatbildīgo policistu tika ierosināta krimināllieta. A. Ajutam nācās aiziet no darba. Tiesa viņu atzina par vainīgu šaujamieroča nevērīgā glabāšanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, kas jāizcieš nosacīti, un uz vienu gadu, uzliekot arī pārbaudes laiku.
«Notrallina» zagtu naudu
12. janvārī kafejnīcas «Pils» bārā Arvis Pureniņš ieradās jau pusdienas laikā. Garastāvoklis bija pacilāts, sirdi sildīja un kabatu spieda darbabiedram nozagtais naudas maks. Tajā viņš atrada 70 latu. Turpat bija arī svarīgi personas dokumenti, kurus A. Pureniņš bez sirdsapziņas pārmetumiem iznīcināja. Tādā dienā A. Pureniņš negribēja būt skops un, pastrīdējies ar bāra meitenēm, pa telefonu sāka pulcēt kompāniju, kas palīdzētu notērēt viegli iegūto laupījumu. Taču draugi bija piesardzīgi, un bārā A. Pureniņam nācās būt vienam. Dzērumu A. Pureniņam vajadzēja izgulēt uz cietās bāra letes, tā izraisot apmeklētāju «līdzjūtību». Kārtējo reizi policijas vadībai nācās vilties savā darbiniekā. Abiem tiesājamiem izdotie raksturojumi liecināja, cik maz par saviem darbiniekiem zina un interesējas vadība. Neiespējami, ka labs cilvēks vienā dienā kļūst par dzērāju un likumpārkāpēju.
Arī A. Pureniņš bija spiests aiziet no darba policijā un stāties tiesas priekšā. Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu tiesa viņu sodīja ar naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu apmērā.