Interneta čatā sastaptā drauga sākotnējo uzaicinājumu apmeklēt Austrāliju pirms pusotra gada uztvēru kā joku.
Interneta čatā sastaptā drauga sākotnējo uzaicinājumu apmeklēt Austrāliju pirms pusotra gada uztvēru kā joku.
Taču sarunas kļuva arvien nopietnākas, līdz izšķīros – lidošu pāri okeānam. No draugiem un mājiniekiem nācās dzirdēt gan apbrīnu par uzņēmību un risku, gan arī neskaitāmus brīdinājumus. Taču nolēmu – vai nu tagad, vai nu nekad!
Kara dēļ maina maršrutu
Ceļojumam gatavojos ļoti rūpīgi. Bez īpašām bažām februāra pēdējā trešdienā varēju pamāt savējiem sveikas Rīgas lidostā, lai pēc vairāk nekā 40 stundām (ieskaitot brīvo laiku Londonā) sasniegtu Melburnu. Tomēr lidojumam nācās pieplusēt vēl četras stundas, jo, tiklīdz bijām ieņēmuši vie- tas milzīgajā lidmašīnā, apkalpe vairāk pavēles nekā lūguma formā aicināja atstāt gaisa kuģi. Bija atgadījusies kāda nopietna tehniska kļūme. Lidojumam sākoties, televizora ekrānā skatīju maršrutu, kurš mājupceļā sakarā ar karu Irākā bija krasi mainīts.
Garo pārlidojumu nedaudz īsināja vienas stundas atpūta Singapūras lidostā – tieši tik daudz, lai attiecīgie dienesti varētu uzkopt salonu, bet gaisa kuģis – uzpildīt degvielu atlikušajam lidojumam astoņu stundu garumā. Mājupceļā Singapūras lidostā redzējām vairākus tūristus ar sejas maskām – aizsargu pret nežēlīgo, nezināmo SARS vīrusu. Mums gan neviens šīs maskas nepiedāvāja.
Visus punktus uz «i» pārdzīvojumu lauciņā salika Londona. Mirklī, kad vienā mierā atpūtas telpā rūpējos par to, lai pēc garā ceļojuma Rīgas lidostā ar savu izskatu nepārsteigtu sagaidītājus, tika izziņota trauksme. Necenšoties ieklausīties ziņojumā, lidostas telpās izgāju tikai pēc krietna mirkļa. Pārsteigums bija milzīgs, kad ieraudzīju drošības dienestu žestus ar norādi doties virzienā, kur visi jau bija evakuēti. Tomēr jutos droši un ticēju, ka nekas briesmīgs neatgadīsies, jo pirms tam jau ikviens ceļotājs un bagāža tika pārbaudīti ar vislielāko rūpību. Man palūdza pat atvērt puszābaciņu rāvējslēdzējus, tika apskatīts, vai papēdīšiem nav kādi piestiprinājumi…
Var sērfot okeānā vai slēpot
Mans galamērķis Austrālijā bija Viktorijas štats. Tā platība ir tāda pati kā Lielbritānijai. Štata galvaspilsēta – Melburna, valsts finansiālais un kultūras centrs. Otra lielākā Austrālijas pilsēta ar 3,5 miljoniem iedzīvotāju. Stila, arhitektūras, mākslas, modes centrs. Ļoti eiropeiska. 1994. gadā Melburna atzīta par dzīvošanai vispiemērotāko (liveable) pilsētu pasaulē. Rītu Melburnā var sākt ar sērfošanu okeānā vai slēpošanu kalnos nepilnu divu stundu brauciena attālumā. Pēcpusdienā var doties uz kādu no golfa laukumiem, bet vakarā baudīt operu, koncertu vai teātra izrādi.
Pārsteidz Lielais okeāna ceļš
Viktorijā viens no tūristu visiecienītākajiem ir Lielais okeāna ceļš. Vairāk nekā 300 km garumā daba valdzina ar neskaitāmām sērfotāju pludmalēm, lietus mežiem un dramatiskiem akmens veidojumiem okeāna krastā Portkempbelas (Port Campbell) Nacionālajā parkā.
Šo ceļojumu iespējams sākt divējādi – no Melburnas un Sorento. Mēs izvēlējāmies otro variantu. Nepilnas stundas laikā prāmis ceļotājus pārceļ uz Kvīnsklifu (Queenscliff), no kurienes sākas brauciens. Mūsu galapunkts – Portkempbela. 1932. gadā atklātais Lielais okeāna ceļš pārvērtis to par tūristu iecienītāko apskates objektu.
Klinšu virsotnēs – skatu laukumi
Portkempbelas Nacionālais parks ir slavens ar milzīgajām kaļķakmens klintīm, kuru augstums sasniedz pat 70 metru virs okeāna līmeņa. 12 apustuļi (tā sauc šos dabas veidojumus) veidojušies apmēram pirms 10 – 20 miljoniem gadu no biljoniem niecīgu kaļķakmens daļiņu. Laika gaitā ūdens un vētras ietekmē izveidojušies šie pasakaini varenie dabas brīnumi. Krastā, 200 metru augstumā, klinšu virsotnēs, ir izveidoti skatu laukumi tūristiem. Visemocionālākais mirklis ir skatīt saulrietu okeānā, kad, saules augstumam mainoties, akmens milzeņi atmirdz zemes, ūdens un saules krāsā. Katra fotogrāfa sapnis ir tvert šo mirkli objektīvā.
Ozols izraisa pārsteigumu
Mājupceļš ved caur Autvejas (Outway) nacionālā parka lietus mežiem. Pirmo pārsteigumu par milzīgajiem papardveidīgajiem augiem un staltajiem eikaliptiem nomaina izbrīns par zemē atrastām ozolzīlēm. Palūkojoties uz augšu, tikai ar grūtībām saprotu, ka tas ir ozols, krietni atšķirīgs no Latvijā augošajiem.
Šis Nacionālais parks ir slavens ar fantastiskiem ūdenskritumiem. 1978. gadā divu hektāru platība tika pasludināta par ūdenskritumu rezervātu, lai saglabātu šo izcilo dabas stūri.
Lielo okeāna ceļu visā tā garumā var lasīt kā grāmatu. Par notikumiem, kas tur risinājušies Austrālijas veidošanās sākumā un kuģu vrakiem, par Austrālijā sastaptiem cilvēkiem, viņu paražām, arī par kādas latvietes stellēm un par 1. Formulas sacīkstēm varēsit lasīt kādā no nākamiem «Bauskas Dzīves» numuriem.
***
Uzziņai
Austrālijas platība – 7613000 km, tā 56 reizes pārsniedz Anglijas platību.
Iedzīvotāju skaits – 19169000, apdzīvotības blīvums – tikai divi cilvēki uz km².
Galvaspilsēta Kanbera.
