Cilvēks ir tikai dabas daļa, un viņa pienākums būtu sadzīvot ar visu pārējo dzīvo radību. Sadzīvot, netraucējot citam citu vai vismaz nenodarot pāri.
Cilvēks ir tikai dabas daļa, un viņa pienākums būtu sadzīvot ar visu pārējo dzīvo radību. Sadzīvot, netraucējot citam citu vai vismaz nenodarot pāri. Kad šopavasar biju Vācijā, kāda ceļa malā pamanīju neparastu zīmi. Trīsstūra brīdinājuma zīmē bija attēlota varde. Vietējie iedzīvotāji paskaidroja, ka šajā posmā no kalna uz upi ejot varžu migrācijas ceļi, tāpēc autovadītāji tiek brīdināti. Un ne tikai! Ja kāds manīts, kurš ar auto braucis tik neuzmanīgi, ka vardīte ir pagalam, lietas nākas kārtot policijā. Mēs līdz šim esam raduši skatīt vienīgi brīdinājuma zīmes ar stirnām un govīm, kuras vairāk paredzētas sargāt vadītājus un viņu braucamos no «glupo» dzīvnieku pēkšņas parādīšanās uz ceļa. Bet vai dzīvniekiem nav tiesību pārvietoties?
Patīkami pārsteidza ziņa Cēsu rajona laikrakstā «Druva» par kādu Mores pagasta pusaudzi, kurš ceļa malā novietojis brīdinājuma zīmi «Uzmanīgi, eži!». «Vasarā braucām mājās no līgošanas, redzēju uz šosejas daudz nobrauktu ezīšu,» stāsta zīmes uzstādītājs, Mores pamatskolas 9. klases audzēknis Ilmārs Jakobsons. «Tad nodomāju, kāpēc nevarētu būt tāda ceļa zīme, kas liktu braucējiem uzmanīties. Uz asfalta naktī rosās daudzas ežu ģimenes, nāk baroties. Tur tumsā pulcējas dažādi sīki dzīvnieciņi, kukaiņi.»
Arī kaķi, kā zināms, staigā, kur viņiem patīk. «Vienu dienu manā dārzā ienāca raibs runcītis,» vēstulē redakcijai raksta baušķeniece A. Kosa. «Es ar viņu sarunājos, paglaudīju, viņš paskatījās uz mani mīlīgi zilām acīm, un mēs kļuvām draugi uz visu vasaru. Kādā septembra dienā es pamanīju vasaras mīļo draudziņu kūņojamies ceļa malā. Viņa pakaļējā puse bija sabraukta, bet zilās acis, žēlastību lūdzot, vērās manī. Kur autovadītājiem rodas tāda cietsirdība – sabraukt kaķīti un pusdzīvu pamest ceļa malā? Lai arī man bija ļoti žēl, tomēr uzmeklēju veterinārārstu un lūdzu, lai kaķīti iemidzina. Paldies Dievam, kaķa mokas beidzās, bet man šofera mežonīgās sirds dēļ nācās samaksāt divus latus par poti.»
Līdzīgas likstas laukos gadās bieži. «Mūsu māja atrodas ceļa līkumā, kur autovadītājiem nāktos nedaudz samazināt ātrumu, bet to dara tikai daži,» raksta kāda lasītāja no Vecumnieku pagasta. «Saimniecībā ir vistu pulks un gailis, kura pienākumos būtu savu dzimtu pieskatīt. Bet ko viņš daudz tādam klukstošam baram var izdarīt, tās daždien vai visas ir uz ceļa. Ir šoferi, kuri gar mūsu un citām lauku mājām brauc garām uzmanīgi, bet daži pat piedod gāzi un pagriež mašīnu brēcošā putnu bara virzienā. Šovasar vien trīs vistiņas man nobrauca. Cilvēki kļuvuši nežēlīgi.»
Protams, tehnikas progresu neapturēt, cilvēki trauksies arvien ātrāk, tiks radītas jaudīgākas, braucējiem drošākas automašīnas. Tajās sēdot, apkārtējo pasauli saudzēt nepieradis vadītājs pat nepamanīs, ka ceļa malā kūņojas mazs eža vai kaķa bērns. Varbūt tāpēc jau šodien pavaicāsim katram autobraucējam: «Vai tu ļāvi vardei šķērsot ceļu?»
