Baltā, pūkainā, deviņus gadus vecā kaķenīte Pūka cenšas jaunību saglabāt pēc iespējas ilgāk.
Baltā, pūkainā, deviņus gadus vecā kaķenīte Pūka cenšas jaunību saglabāt pēc iespējas ilgāk.
Mince ir izdomājusi aktīvas metodes, kā nenovecot. Par iespēju nomest lieko svaru viņa ir ļoti pateicīga pelēm. Ūsainei izdevies noķert četras astaines. Dīvainākais – Pūka tās aizstiepj līdz ārdurvīm un tur notiesā.
Bērni – lielākie ienaidnieki
Rītos Pūka skrien no vienas istabas uz otru, lec uz galda un nemaz nebaidās, ja ir nogāzusi zemē galdautu ar vāzi, jo zina – pērienu nedabūs. Mīļdzīvnieciņš jūt, kad ir brīvdienas, un tieši tajos rītos neļauj saimniecei izgulēties. Pirms gulētiešanas viņa neliek mierā savu audžumammu Līgu Skudru. Pūka apsēžas uz dīvāna un, skaļi ņaudot, prasa, lai viņai atļauj palīst zem segas. Jau pēc īsa brīža pūkaine lien ārā un ņaudot pieprasa to pašu rotaļu.
Pūka ir ļoti ļaunatminīga. Reiz mince gulēja zem dīvāna, kāds mazulis paņēma birsti un ar to bakstīja kaķenīti laukā. Pūka to neuztvēra kā rotaļu un ļoti apvainojās. Kopš tās reizes viņa uz bērniem skatās kā uz ienaidniekiem.
Arī āra gaiss kaķenīti nevilina. Ja viņa tiek iznesta pagalmā, tūlīt žigli jož augšā. Reiz otrajā stāvā Pūku dusmīgi sagaidīja kaimiņu runcis, tāpēc ārā no sava dzīvokļa baltā princese daudz neiet.
Ēšanas ziņā Pūka ir ļoti izlepusi. Viņai garšo tikai īpaši kaķu konservi. Dažkārt, ja gribas pastēti, ģimenes mīlule ilgi ar ķepām skrāpējas gar ledusskapi, līdz gaidīto saņem. Tomātu mērce kaķenītei ir īsta delikatese, konservu kārbiņās zivis uzreiz paliek sausas.
Sliktā omā kļūst uzmācīga
Bieži vien Pūkai nav omas. Tad viņa, lai traucētu saimniecei pārvietoties, nosēžas tieši durvīm pa vidu un nemaz nepievērš uzmanību, ja tiek pavēlēts kaut kur citur doties. Viņai šādā veidā tīk pievērst sev uzmanību.
Patiesībā kaķenīte ļoti mīl savu saimnieci. Jau aiz durvīm viņa pazīst Līgas soļus. Pūkai patīk «sarunas». Līgai izdodas kaķiskā balsī noņaudēties, un Pūka savā balstiņā viņai atbild. Vislabāk pūkainei tīk «runāties», guļot Līgas klēpī.
Kaķenīte pat speciāli ar ķepu pieskaras Līgas rokai, lai taču viņu paglauda, jo Pūka būtu ar mieru visu laiku gulēt un murrāt. Varbūt tāpēc viņa ir tik mīlīga pret Līgu, jo ir cienījama kaķvecmeita un mīlestību pret saviem mazuļiem nav nācies iztērēt.
Pūka jau pati ir nedaudz vainīga, ka palikusi vecmeitās. Agrāk kādu laiku pie viņas bieži ciemoties nācis kaimiņu runcis, bet, tā kā Pūka ļoti augstu sevi vērtē, tad nekādas attiecības nesāka. «Neiešu jau pīties ar kaut kādiem peļu junkuriem. Būšu labāk lepna un nepieejama kaķu princese, jo tik balta diez vai Ceraukstē ir vēl kāda manas sugas pārstāve,» tā Pūka.
