Piedāvājam padomus makšķerniekiem un citiem ziemas prieku mīļotājiem, kā uzvesties uz ledus.
Piedāvājam padomus makšķerniekiem un citiem ziemas prieku mīļotājiem, kā uzvesties uz ledus.
Ļoti bīstams ir ledus, ja uz tā uzkritis sniegs. Ja esat uzkāpis uz ledus un tas sāk čīkstēt un krakšķēt, kā arī liekties, tad nekavējoties apstājieties un šļūcošiem soļiem dodieties atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru nācāt. Netuvojieties vietām, kur aug niedres un citi ūdensaugi, jo ledus tur ir vēl nedrošāks.
Izturība jānosaka pēc skata
Makšķerniekam ir jāprot noteikt ledus izturību arī pēc skata. Caurspīdīgs un tumšs ledus ir izturīgāks nekā balts un ar sīkiem caurumiņiem. Šis ledus ir sasalis kopā ar sniegu un ir sevišķi nedrošs. Uz šāda ledus nedrīkst kāpt. Ziemas vidū ledus, kas slēpjas zem baltas sniega kārtas, ir daudz biezāks. Tomēr jāuzmanās, jo var iekrist vecos āliņģos, dažādās plaisās.
Ūdenskrātuvēs, kur tiek likti gan licencēti, gan nelicencēti maluzvejnieku tīkli, bieži vien bez jebkādām brīdinājuma zīmēm tiek atstāti lieli tīklu ielaišanas āliņģi. Zemledus makšķerniekam tad ir lielas iespējas negaidīti «izpeldēties».
Kā izkļūt no āliņģa?
Nelaimē nokļuvušam makšķerniekam vispirms jāatbrīvojas no kastes un, izplešot rokas gar āliņģa malām, jāsauc palīgā. Glābējam pie cietušā jādodas rāpus. Tad nelaimē nonākušajam jāpadod virve vai vismaz bikšu josta, vai šalle, pie kā copmanis varētu pieķerties. Pagriežoties uz sāniem, cietušajam ar dūrēm ir jāsadauza ledus un, guļot uz muguras, ar elkoņiem jāuzguļas uz vienas no āliņģa malām, bet ar kājām jācenšas atsperties pret pretējo āliņģa malu, lai ieņemtu horizontālu stāvokli. Balstoties uz elkoņiem, virs ledus jāizceļ viena kāja, tad, pieliecoties uz to pašu pusi, jāizceļ arī otra. Neceļoties kājās, jāaizlien pēc iespējas tālāk no bīstamās vietas. Krastā steigšus jāatrod, kur sasildīties un izžāvēt samirkušo apģērbu.
Katrs zina, ka pēdējais ledus ir ļoti vilinošs, ir iespējams gūt iespaidīgu lomu. Tomēr pavasara ledus ir ļoti trausls. Pēc pirmā acu skatiena var maldīgi nodomāt, ka ledus ir drošs. Sākoties atkušņiem, ledus kļūst plānāks un neizturīgāks, vispirms jau ūdensaugu tuvumā, vietās, kur ūdenstilpēs ietek mazās upītes un strautiņi, arī pie paša krasta.
Līdzi ņem garus dēļus
Pavasara naktīs pieturas sals, tas izkusušo ledu un sniegu atkal sasaldē. Dienā saules staru iedarbībā ledus kļūst tumšs, smags un neizturīgs, kaut gan vēl ir biezs. Tas ir ļoti bīstami, jo agri no rīta pa ledu varēja droši pārvietoties, bet pēcpusdienā tas jau kļuvis trausls un nedrošs. Prātīgi dara tie copmaņi, kas savai drošībai līdzi ņem garus un platus dēļus. Ar tiem var tikt krastā bez liekas nervozēšanas. Pazīstu vairākus lauku rajonu copmaņus, kas pa pēdējo ledu pārvietojas ar slēpēm. Tas ļauj justies nedaudz drošāk. Slēpēm jābūt aprīkotām ar mīkstiem un brīviem stiprinājumiem, lai tās ātri varētu nomest.
Nav jēgas uz ledus ņemt līdzi daudz un smagu mantu, bez kurām var iztikt. Līdzi jābūt tikai makšķerēšanas inventāram, pārtikai, pārējais jāatstāj krastā. Jāpadomā par apģērbu, tam jābūt atbilstošam laika apstākļiem.
