Laikrakstā «Bauskas Dzīve» izlasīju publikāciju «Ugunsdzēsēji un glābēji nevēlas būt tikai «pažarnieki»» (5. februāra numurs).
Laikrakstā «Bauskas Dzīve» izlasīju publikāciju «Ugunsdzēsēji un glābēji nevēlas būt tikai «pažarnieki»» (5. februāra numurs). Viesojoties Bauskā, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Aivars Straume teicis: «Ir pēdējais laiks pārkārtot domāšanu un pierādīt sabiedrībai, ka mēs, ugunsdzēsēji, esam iedzīvotājiem gatavi palīdzēt jebkurā mirklī un apstākļos. Pat tad, ja cilvēks lūdz palīdzēt no notekas izvilkt tur iekritušu kucēnu.»
Jā gan, Rīgas ugunsdzēsēji ir iejūtīgi ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret kaķiem, jo vairākkārt ir braukuši ar autokāpnēm, lai noceltu no priedes izmisušo dzīvnieku.
Taču Bauskas ugunsdzēsējiem cilvēks ir «sīka vienība», ar kuru viņi neķēpājas. Es par to pārliecinājos 1997. gada maijā. Piektdienas vakarā četras stundas caur griestiem no augšējā dzīvokļa manā mājoklī straumēm gāzās ūdens, jo kaimiņos bija atstāts vaļā ūdenskrāns. Visi avārijas dienesti atpūtās, biju pilnīgi neaizsargāta. Ķēros pie «pēdējā salmiņa» – zvanīju ugunsdzēsējiem. Sieviete, dežurante, kategoriski pateica, ka nebrauks. Lūdzos kā ubadze, bet viņa palika pie sava. VUGD priekšnieks vēlāk man paskaidroja, ka šai dežurantei par manu lūgumu bijis jāziņo maiņas priekšniekam, bet tas netika darīts.
Kad Bauskā ieradās VUGD priekšnieka vietnieks, lai izmeklētu šo notikumu, tad Bauskas ugunsdzēsēji ar «zobiem un nagiem» aizstāvēja dežuranti un savu taisnību. Es saņēmu atbildi, kas neatbilda īstenībai. Proti, dežurante esot konsultējusies ar maiņas priekšnieku (īstenībā viņa manu lūgumu noraidīja uzreiz), neesot bijis šofera, kas brauc (tas ir unikāls gadījums, ka tādā iestādē, kuras darbs saistās ar braukšanu, nav šofera).
Kad es VUGD priekšniekam Straumem teicu, ka būtu pat samaksājusi, lai glābtu tikko izremontēto dzīvokli, viņš atbildēja, ka maksāt nekādā gadījumā nebūtu bijis vajadzīgs. Tas bija satriecoši – es palīdzību nevarēju sagaidīt ne par brīvu, ne par maksu.
B. ARTMANE Bauskā
Vēstulē minētos faktus «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt VUGD Bauskas nodaļas priekšnieku Andri Krūmiņu.
– Nenoliegšu, ka tāds fakts bija. Taču todien nodaļā dežurēja tikai viens autovadītājs, un, ja viņš būtu izbraucis ar autokāpnēm, nodaļa uz kādu laiku paliktu bez šofera.
Ir vairāki šķēršļi, kas mūs kavē vai vispār liedz palīdzēt, ja dzīvoklī noplūst griesti. Pirmkārt, mēs nepārzinām ūdensvadus un krānus, neesam tiesīgi patvaļīgi noslēgt ūdeni cauruļvadu avārijas gadījumā. Otrkārt, iekļūt dzīvoklī, kur radusies ūdens noplūde un nav mājās paša saimnieka, var tikai kopā ar policiju.
Katrai mājai ir īpašnieks, kuram jārūpējas par saviem īrniekiem. Vēlos, lai cilvēki saprastu – mēs esam glābšanas nevis avārijas dienests. Tādēļ kaķus celt no kokiem mēs noteikti nebrauksim – kā kaķis kokā uzkāpa, tā arī tiks lejā. Bet cilvēkiem varam palīdzēt savas kompetences robežās
Pašvaldības uzņēmuma «Namu pārvalde» speciālists Ziedonis Gaigals uzsver, ka daudzstāvu namu iedzīvotājiem jau laikus būtu jānoskaidro, kas ir viņa augšējie kaimiņi un kur tos meklēt.
– Lai iekļūtu aizslēgtā un tukšā dzīvoklī, kur, piemēram, atstāts vaļā ūdenskrāns, ir vajadzīga speciāla komisija, kurā ietilpst policija, pašvaldības pārstāvji. Tādēļ īrniekiem būtu jādara viss, lai noskaidrotu, kur ir viņu augšējais kaimiņš.
Ja ūdens noplūde sākusies pašu dzīvoklī, jācenšas piegriezt krānus. Ja arī tad ūdens noplūdi neizdodas apturēt, darba laikā var zvanīt «Namu pārvaldes» santehniķiem pa tālruni 22648.
Ārpus darba laika ūdensvada vai kanalizācijas avārijas gadījumā baušķenieki palīdzību var meklēt, zvanot pašvaldības uzņēmuma «Bauskas ūdenssaimniecība» sargam pa tālruni 22713. Tā skaidro šī uzņēmuma direktors Gunārs Akmeņlauks.
– Darba laikā «Bauskas ūdenssaimniecībai» var zvanīt pa tālruni 22606. Taču jāatceras, ka ūdensvada avārijas gadījumā mēs varam atslēgt ūdeni visai mājai, bet remontdarbi pašā mājā ietilpst tās īpašnieka pienākumos.
