1998. gadā rajonā oficiāli «kaujas gatavībā» bija 1325 medību bises, 87 medību karabīnes, 174 pistoles un revolveri, kā arī 75 gāzes pistoles.
1998. gadā rajonā oficiāli «kaujas gatavībā» bija 1325 medību bises, 87 medību karabīnes, 174 pistoles un revolveri, kā arī 75 gāzes pistoles. Salīdzinājumā ar 1997. gadu ievērojamas reģistrēto ieroču skaita svārstības nav notikušas.
No aptuveni 53 tūkstošiem rajona iedzīvotāju nedaudz vairāk kā tūkstoš personu ir ieroču īpašnieki. Atļauja nēsāt ieroci pērn piederēja 64 rajona iedzīvotājiem.
Lielākā daļa no viņiem ir mednieki, un dažiem pieder pat vairāki ieroči. Tā liecina rajona Policijas nodaļas (RPN) sniegtā informācija.
1998. gadā 32 personas administratīvi sodītas par laikus nepagarinātu ieroču glabāšanas atļauju. Policija pērn ir atsavinājusi 52 (1997. gadā – 22) nelikumīgi glabātus gludstobra medību ieročus, kā arī septiņas (4) pistoles, vienu (2) automātisko šauteni un deviņas (8) karabīnes, kā arī četras gāzes pistoles. Vairākumā gadījumu minētie ieroči atsavināti īpašniekiem, kam anulēta atļauja par to glabāšanas noteikumu pārkāpumiem. Deviņām personām (1997. gadā – 17) ierosināta krimināllieta par ieroča nelikumīgu glabāšanu.
Pagājušais gads mierīgs
Pēdējā laika lielākā bruņotā laupīšana Bauskas rajonā notika 1997. gadā Iecavas pagasta «Kaktos», kur tika nolaupītas materiālās vērtības aptuveni 30 tūkstoš latu apmērā (noziedznieku grupējums aizturēts pērn). Bet nežēlīgākā slepkavība notika 1997. gada 20. septembrī. Toreiz Iecavas pagastā pie Mūrnieku mājām bēdīgi slavenais Jurijs Čubarovs, pielietojot šaujamieročus, nogalināja septiņus cilvēkus un smagi ievainoja vienu, bet pēc notikušā nošāvās pats.
Pērn rajonā, par laimi, nav izdarīts neviens noziegums, kurā būtu pielietots šaujamierocis. Tā informē RPN Kriminālpolicijas priekšnieks Jurijs Kovaļonoks.
Palielinājies nošauto skaits Latvijā
Izmantojot šaujamieroci, Latvijā 1997. gadā kopumā izdarī- ti 267 noziegumi, bet pērn – par 77 mazāk. Pieaudzis ar šaujamieročiem izdarīto slepkavību skaits – pērn Latvijā ar šaujamieročiem izdarītas 49 slepkavības, par desmit vairāk nekā 1997. gadā. Samazinājies bruņotu laupīšanu skaits – 1997. gadā, pielietojot šaujamieroci, izdarītas 206 laupīšanas, bet pērn – 143. Bauskas rajonā (laikposmā no 1994. līdz 1997. gadam) noziegumu, kuros pielietoti šaujamieroči, skaita dinamika (secīgi pa gadiem) ir šāda: 10, 6, 8 un 12. Tā liecina Valsts Policijas statistika. Taču jāņem vērā, ka šeit uzskaitīti arī tie noziegumi, kuros, piemēram, cietušajam ir draudēts ar pistolei līdzīgu priekšmetu, bet ierocis reāli nav lietots, skaidro J. Kovaļonoks.
Atļauju nesaņem kurš katrs
Lai iegūtu šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, jānokārto eksāmens ieroča lietošanas un glabāšanas noteikumos, jāveic medicīniskā, arī psihiskās veselības pārbaude, par ko jāuzrāda atbilstoša izziņa. Personai jābūt pilngadīgai, tā nedrīkst būt iepriekš sodīta par smagiem noziegumiem, kā arī par administratīviem pārkāpumiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu. Medniekiem turklāt ir jābūt mednieka apliecībai, kā arī apliecinājumam par to, ka persona ir beigusi pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas kursus.
Atsavina arī aukstos ieročus
Atšķirībā no šaujamieročiem, auksto ieroču (dunču, steku, zobenu, kaujas cirvju, milnu, loku, arbaletu u. tml.) glabāšanai atļauja nav vajadzīga. Kriminālatbildība iestājas gadījumā, ja auksto ieroci konkrēta persona pārnēsā vai transportē.
Par aukstajiem ieročiem kriminālistikā tiek uzskatīti priekšmeti, kas speciāli izgatavoti smagu miesas bojājumu nodarīšanai, ir paredzēti uzbrukumam vai aktīvai pašaizsardzībai. Rajonā visbiežāk šādi priekšmeti tiek atsavināti Grenctāles robežkontroles punktā. Pēdējo mēnešu laikā, piemēram, tur, pārbaudot transportlīdzekļus, ir atsavināts vismaz pāris teleskopisko steku, nažu.
