Farmācijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova, strādājot enerģijas metabolisma pētījumu jomā, ir devusi ieguldījumu «Mildronāta» darbības mehānismu izpētē.
M. Dambrova saka, ka par «Mildronātu» kā par dopingu ir jājautā sportistiem un sporta ārstiem, taču viņas vadītajā laboratorijā ir daudz paveikts meldonija jeb «Mildronāta» farmakoloģisko efektu un darbības mehānismu pētījumos. Vairāk nekā desmit gadu Maijas kolēģi ir mēģinājuši izprast, kā šī viela ietekmē enerģijas iegūšanas reakcijas, ko «Mildronāts» palīdz sakārtot tā, lai sirds šūnas skābekļa trūkuma apstākļos ciestu mazāk. Reizēm tas nozīmē izglābtu dzīvību.
Viņas vadībā, sadarbojoties ar AS «Grindeks», notiek arī jauna kardioprotektora farmakoloģiskā izpēte. «Atklājumu, ja paveicas, var izdarīt acumirklī, bet gadi paiet, pārliecinot citus, ka tev ir taisnība, un vēl vairāk laika nepieciešams, līdz teorētiskam atklājumam tiek rasts praktisks pielietojums. Pirms kāda laika atklājām jaunu molekulu, kas ļoti labi no dažādām problēmām pasargā sirds šūnas un asinsvadus, bet ar tālāko virzību uz praktisku vielas izmantošanu nodarbojas farmācijas nozares speciālisti. Zinātniekiem tikai atliek turēt īkšķus, lai viss noritētu veiksmīgi,» atzīst M. Dambrova.
Kā jūs vērtējat jaunatklājumus – kā veiksmes, apstākļu sakritību vai loģisku atrisinājumu ieguldītajam darbam?
– Tas ir ļoti dažādi. Vairākas reizes manā zinātnes dzīvē tiešām ir bijusi drusciņ maģiska sajūta, un es nevaru noliegt veiksmes lomu. Piemēram, ja jāpārbauda aktivitāte simts vielām, kuru izvēlēties pirmo? Ja veicas, pie rezultāta un jauna atklājuma var nonākt ātrāk, izdarot pareizu izvēli. Protams, lai kaut ko jaunu izdomātu, nepieciešama datu kopa un rezultāti, ko bez plānveida darba un pacietīgas ikdienas neiegūt.
Izskanējis, ka Latvijā zinātnei, zinātniskajiem pētījumiem tiek atvēlēts nepietiekami daudz naudas. Tā ir?
– Naudas zinātnei nav pietiekami nevienā valstī, un pēdējā laikā jebkurā projektu pieteikumu konkursā ir ļoti daudz lielisku ideju, kas paliek nefinansētas. Šādos brīžos ir sāpīgi, bet mēs turpinām publicēt savus pētījumus pasaules vadošajos nozares žurnālos, «audzējam muskuļus». Šogad sākam divus jaunus projektus, kas ir izturējuši sijāšanu Eiropas līmeņa izvērtējumā. Vienā projektā kopā ar 14 partneriem no dažādām Eiropas valstīm meklēsim jaunas zāles ļoti retai slimībai, kuras gadījumā nedarbojas šūnas atkritumvielu izvades sistēma. Citā projektā kopā ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Izraēlas un Zviedrijas pētīsim, kā varētu mazināt audu bojājumus pēc galvas smadzeņu traumām. Papildus tam rakstīsim pieteikumus, meklējot finansējumu, lai turpinātu pētījumus arī citos virzienos, kas mums šķiet daudzsološi un aizraujoši.
Jūs esat studējusi un strādājusi ārzemēs. Kā atšķiras zinātnieku darbs te un tur?
– Kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības valsti, daudzas lietas ir izlīdzinājušās. Tagad arī pie mums ir uzceltas jaunas ēkas, kas aprīkotas ar ļoti modernu aparatūru. Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā, ko vadu, mēs ļoti labi zinājām, ko vēlamies. Šogad notika sapņa piepildījums – sākām strādāt jaunajās laboratorijās. Pirms mēneša viesojos Antverpenes universitātē Beļģijā, un man nācās secināt, ka mūsu jauniešiem ir iespēja darboties daudz labāk aprīkotās telpās.
Cik bieži mūsu zinātniekiem ir iespēja nākt klajā ar pārsteidzošiem atklājumiem?
– Latvija ir pasaules valsts, un mūsu zinātniekiem ir līdzvērtīgas iespējas cīnīties par finansējumu, arī starptautisko, publicēties visaugstākā līmeņa žurnālos, patentēt izgudrojumus, lai mūs pamanītu. Pēdējās nedēļās ir interesanti vērot, cik ļoti citu valstu zinātnieki interesējas par mūsu pētījumiem meldonija jomā. Šī gada sākumā kopā ar kolēģiem publicējām apskatrakstu par meldonija kardiometabolās aktivitātes darbības mehānismiem. Tas pašlaik ir viens no visvairāk lejuplādētajiem žurnāla mājaslapā. Gandrīz katru dienu saņemu lūgumus atsūtīt mūsu publikāciju failus, kas parāda, cik vērtīgi mūsu pētījumi šķiet zinātniekiem visā pasaulē.
Kas ir pats saistošākais zinātnieces darbā?
– Zinātniekam ir jāierauga neparastais, neiederīgais, neizskaidrotais. Ja ticēsim, ka viss ir pareizi, savā vietā un nav maināms, tad nebūs, par ko lauzīt galvu, lai atklātu ko jaunu. Jā, domāju, ka zinātnieki ir īpaši. Tiesa, arī mākslinieki, rakstnieki un pat labi anekdošu sacerētāji ir īpaši, jo prot izcelt un padarīt apbrīnojamu to, kam lielākā daļa paiet garām. Interesanta ir darbošanās uz robežas ar vēl nezināmo un neizprasto. Zinātniekam jāierauga vēl neskaidrie jautājumi, jāmēģina atrast atbildes un tās jāskaidro citiem tā, lai tās pārvērstos visiem saprotamās zināšanās un nonāktu mācību grāmatās. Uz zinātnes karjeras pusi vajadzētu pabīdīt tos bērnus, kas vecākus un skolotājus neliek mierā ar jautājumiem, uz kuriem pašlaik grūti atbildēt.
Kāda ir jūsu darba ikdiena laboratorijā?
– Studenta-doktoranta gados vairāk nācās strādāt laboratorijā ar pipeti rokā, tagad pētnieka baltais halāts nomainīts pret lietišķu kostīmu, jo daudzas stundas un dienas nākas pavadīt pie datora, sanāksmēs, konferencēs un sarunās, arī ar jaunajiem zinātniekiem, kas tikai plāno savu ceļu zinātnē un gatavojas aizstāvēt pirmo zinātnisko grādu.
APBALVOJUMI UN PAGODINĀJUMI
2016. gadā – Rīgas Stradiņa universitātes Gada balva nominācijā «Gada zinātnieks».
2014. gadā – apbalvojums «Zelta pūce» par izcilu sniegumu zinātnē; AS «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam» sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju.
2013. gadā – Latvijas zinātnes sasniegums pielietojamā zinātnē: pabeigta jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte, kas ļauj sākt šīs vielas klīniskos pētījumus. Akad. M. Dambrova, Dr. S. Grīnberga, akad. I. Kalviņš,
Dr. J. Kūka, Dr. E. Liepiņš, Dr. D. Loļa, Dr. E. Loža, LZA kor. loc. O. Pugovičs, Dr. R. Vilšķērsts; Dr. I. Stonāns; Latvijas Organiskās sintēzes institūts, AS «Grindeks».
2012. gadā – īstenā locekle Latvijas Zinātņu akadēmijā.
