Septīto gadu pēc kārtas baušķenieks muzikants Jānis Osis kopā ar sievu Ingrīdu un abiem studentiem dēlu Jāni un meitu Līgu dodas uz Alpiem slēpot.
Septīto gadu pēc kārtas baušķenieks muzikants Jānis Osis kopā ar sievu Ingrīdu un abiem studentiem dēlu Jāni un meitu Līgu dodas uz Alpiem slēpot.
Tā viņi pagūst izbaudīt pavasari Austrijā un Latvijā.
Neizmanto tūrisma firmas
Vēl nekad Ošu ģimene nav izmantojusi tūrisma firmu pakalpojumus, bet ceļo ar savu transportu. «Tā jūtamies brīvāki, ja nolūkotajā vietā nav sniega, braucam 50 kilometru tālāk. Apmetamies tur, kur mums patīk, neko iepriekš rezervēt necenšamies, jo brīvu, īrējamu dzīvokļu ir daudz. Ja ceļo visa ģimene, tas reizēm ir pat lētāk, nekā braucot vienam, jo ģimenēm, īpaši, ja bērni ir jaunāki, ir atlaides,» saka Jānis.
Bērnus uz slēpēm viņi sākuši likt, kad dēlam Jānim bija tikai seši gadi, Līgai – desmit. Tad visi kopā bijuši Kaukāzā. Bet Ingrīda un Jānis Oši kopā slēpojuši arī tad, kad bērni vēl nebija dzimuši.
Tālāku ceļojumu laiks agrāk ticis saskaņots ar bērnu skolas brīvdienām, bet pēdējos gados braukts tiek Lieldienu laikā. «Tās ir septiņas dienas prom no mājām un ikdienas. Piecas dienas varam nodoties tikai slēpošanai. Ceļš līdz Garmišai – 1800 kilometru – prasa mazliet vairāk nekā diennakti – 24 – 30 stundas, ja stūrējam pārmaiņus ar dēlu,» stāsta Jānis Osis, seniors. Īpaši ērti ir pārbraucienu veikt nedēļas nogalē, kad uz maģistrālēm ir mazāk lielsvara transporta līdzekļu.
Ar pašu kartupeļiem
Ēšanai šāda ceļojuma laikā neiznākot tērēt vairāk kā Latvijā, jo produktus var nopirkt lielveikalos, bet ēdienu pagatavot noīrētajā dzīvoklī. Tajā ir viss – pilnībā aprīkota virtuve, divas guļamistabas, veļa, vannas istaba. Vienīgais, ko der paņemt līdzi, ir mūsu rupjmaize, iesaka Jānis. Tomēr Ošu ģimene, ceļā pošoties, nav par slinku ielikt arī kartupeļus, sīpolus, kādu žāvējumu vai cepeti.
Slēpošanas inventārs šajos gados ir sagādāts katram, tāpēc nav jātērē līdzekļi tā īrēšanai. «Mums visiem ir kalnu slaloma slēpes, zābaki, nūjas, kombinezoni, kas ir vēja necaurlaidīgi, bet nesviedrē. Starp citu, nekaunos atzīties, sieva lieliskus slēpošanas tērpus ir iegādājusies lietotu apģērbu veikalos tepat Bauskā, vajag tikai pameklēt,» saka Jānis.
Naudu krāj visu gadu
«Režīms mums ir brīvs, pēc garā pārbrauciena iekārtojamies dzīvoklī un agrāk par deviņiem neceļamies. Tad paēdam pamatīgas brokastis un sākas die- nas jaukākā daļa. Pa kalnu dzīvojām, cik ilgi kājas tur, bet ne mazāk kā četras stundas, reizēm esam izturējuši pat sešas un astoņas stundas. Līdzi ņemam sviestmaizes, termosu. Kad uzbraucam kalnā, somu atstājam pie koka vai tūristu novietnē. Pēc tam izvēlamies trasi un laižam lejā. Kad sagribas iekost, ar pacēlāju braucam augšup, sameklējam savu somu un tāpat kā slēpotāji no visām pasaules malām uz laukā izliktiem galdiem ieturam maltīti. Atstāt savas lietas tur var pilnīgi droši, šo gadu laikā nekas nav pazudis, pat videokamera,» apgalvo Jānis.
Alpu pakājē Garmišā, kas atrodas 800 metru virs jūras līmeņa, šogad aprīļa vidū ziedēja ķirši, tulpes, narcises. Kad vēl to redzēsim Latvijā? Tur jau tad bija 20 grādu silts, bet sniegs tik stingrs, ka ar slēpēm varēja nobraukt līdz pat mašīnai, netālajā pļavā jau ziedēja pienenes.
Jānis Osis atzīst, ka šim braucienam nauda tiek pelnīta un krāta visu gadu. Tas esot īsts spēka lādiņš, kas dod izturību. «Kad iebraucam Grenctāles robežkontroles punktā un ieraugām Zemgales līdzenumu, pārņem miers, bet mēs jau zinām – tas tikai uz vienu gadu. Jo kalnu mīlestība nav iznīdējama.»
***
Izdevumi
Septiņu dienu ceļojumam uz Alpiem slēpošanai:
kopējā summa 1000 eiro jeb 600 latu;
labiekārtota divistabu dzīvokļa īre – 60 eiro diennaktī, piecām diennaktīm – 300 eiro, var sameklēt arī lētāk;
biļetes uz trasi (pacēlājs) ģimenei (4 cilv.) 70 eiro dienā – 350 eiro;
transporta izdevumi, nobraucot ap 4000 km, – 300 eiro degvielai, mašīnas apdrošināšana – 50 eiro.
