Padomju laikos autovadītājiem, kuri izdarījuši nenozīmīgus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, esot organizētas «svētdienas skolas».
Padomju laikos autovadītājiem, kuri izdarījuši nenozīmīgus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, esot organizētas «svētdienas skolas».
Tajās neuzmanīgie braucēji klausījušies lekcijas, atsvaidzinājuši zināšanas ceļu satiksmē, kopā ar citiem nerātnajiem autovadītājiem pārrunājuši būtiskākos pārkāpumus, ko pieļauj šoferi.
Pati vēl toreiz pie braucamrīka stūres nesēdēju, taču par kārtību, kāda valdījusi tajos laikos, kad ceļu policistus vēl sauca par autoinspektoriem, pavisam nesen uzzināju no kāda rajonā ļoti labi pazīstama un autobraucēju respektēta Ceļu policijas darbinieka. Viņš, pieķēris mani nelielā grēkā, izteica nožēlu, ka nevarot par šo pārkāpumu nosūtīt uz «svētdienas skolu»…
Autoskolas «A» vadītājs Imants Geiba ar patiesu prieku atceras tos laikus, kad šoferīši sestdienās vai svētdienās soda vietā dažas stundas bijuši spiesti sēdēt kinoteātrī vai kādā citā īrētā telpā, klausīties pieaicinātajos pasniedzējos un vēl noskatīties kādu propagandas nolūkos uzņemtu kinolenti par tēmu – satiksmes drošība un autovadītājs. Diemžēl šī kārtība esot sabrukusi reizē ar demokrātijas ienākšanu mūsu sabiedrībā. Kādu brīdi speciālisti pat atzinuši, ka šī padomjlaiku tradīcija nemaz tik peļama nebija, un gudroja, ka būtu lieliski to atkal ieviest.
Pagaidām gan valodas par «svētdienas skolu» atjaunošanu autovadītājiem pierimušas, un Ceļu policijas darbinieki turpina nežēlīgi sodīt ikvienu par jebkuru pārkāpumu. Protams, ir patīkami, ja kāds likuma sargs saprot, ka arī aizrādījums ir sods, taču šādu gadījumu nav daudz.
