Skaistkalnietes Kristīne Dudure un Gita Ziemele Zviedrijā no 14. līdz 20. jūnijam aizstāvēja projektu par dabas aizsardzību.
Skaistkalnietes Kristīne Dudure un Gita Ziemele Zviedrijā no 14. līdz 20. jūnijam aizstāvēja projektu par dabas aizsardzību.
Pagājušajā mācību gadā Skaistkalnes vidusskolas pedagogi Ojārs Purviņš un Jānis Kalniņš 12. klases jauniešiem piedāvāja piedalīties šāda projekta izstrādē. Darba grupā bija jābūt četriem cilvēkiem, taču visizturīgākās bija Gita un Kristīne. Meitenes gatavoja projektu «Ūdens ceļš Latvijā».
«Mēs izveidojām shēmu par ūdeņu tecējumu Latvijā,» stāsta Kristīne. «Darbā bija dažādu problēmu apraksti, piemēram, kāda ir ūdens piesārņotība pašlaik, kāda būs pēc 25 gadiem, kā no tās izvairīties.» Jaunietes katru nedēļu devās uz Rīgu, kur intensīvi strādāja kopā ar Ilzi Prūsi un skolotāju Jāni Pļavinieku.
«Tad mums paziņoja, ka jābrauc uz Zviedriju aizstāvēt projektu. Sākumā pat neticējām,» atzīstas Gita.
«Nometnē Luandā (Zviedrijā) bija pulcējušies 550 jauniešu vecumā no 14 līdz 18 gadiem un skolotāji no 85 valstīm. Dzīvojām četrzvaigžņu hotelī, projektu aizstāvēšana notika universitātē,» klāsta Kristīne. Katru rītu jaunieši cēlušies jau sešos, tad devušies aizstāvēt projektus, piedalījušies nodarbībās par vides aizsardzību. «Mums vajadzēja aktīvi darboties līdzi – dziedāt, kustēties un spēlēt aborigēnu mūzikas instrumentus. Tas bija ļoti jautri. Šajās nodarbībās apguvām dažādus veidus, kā vislabāk mācīties: ar mūziku vai bez tās, dejojot un tā tālāk,» atklāj Kristīne.
«Apmeklējām Zviedrijas Nacionālo parku, tas gan atgādināja Zooloģisko dārzu. Bijām arī pie Baltijas jūras, kur tika mācītas spēles, un vikingu muzejā. Te gidi bija tērpušies vikingu drēbēs un rotās.» Pirms gada Zviedrijā bija notikusi liela viesuļvētra, tādēļ visi nometnes dalībnieki devās mežā, un katrs stādīja vienu ozolu. Apmeklējām arī izstādi par dabas aizsardzību, kur varēja iegūt daudz materiālu par Baltijas jūru.
Mūsu dzīve tika filmēta un iemūžināta foto. Īpaša fotogrāfu un filmētāju uzmanība tika pievērsta kādam sešpadsmit gadu vecam austrālietim. Viņš bija ļoti aktīvs, draudzējās ar visiem un uzturēja jautrību. Jaunietis visiem iemācīja kādu ļoti īsu dziesmu, un tad mēs to kopā dziedājām. Noslēgumā saņēmām sertifikātus, diplomus. Katras valsts dalībnieki uz Zviedriju veda ūdeni. Mēs to bijām pasmēlušas Gaujā,» stāsta Kristīne.
