Valstij piederošie grantsceļi vairumā gadījumu ir sabrukuši. Lauku uzņēmēji pulcējas darba sanāksmēs, lai meklētu iespējas piespiest valsti sakārtot tai piederošo īpašumu.
Līdz šim sapulces notikušas Vecsaules, Brunavas un Gailīšu pagastā. Šo tikšanos iniciatores ir Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome sadarbībā ar Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļu. Vietējo saimnieku viedokļus uzklausa Bauskas novada lauku konsultante Anita Vismane.
Sāk ar lielākajiem pagastiem
Pirmajā sanāksmē Vecsaules pagastā bija ieradušies nedaudz vairāk kā desmit apmeklētāju. Līdztekus asiem pārmetumiem izskanēja arī konstruktīvi ieteikumi. Sanākušie nosauca ceļa posmus, kurus ikdienā izmanto gan uzņēmējdarbības nodrošināšanai, gan regulāriem sadzīves braucieniem. A. Vismane «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka fiksēts katrs nosauktais ceļš, tā izmantošanas biežums, arī kravu daudzums, kas pa to pārvadāts. Līdzīgus sarakstus tikšanās laikā veidos arī pārējos pagastos.
Brunavas pagasta pārvaldes kluba zālē piektdienas, 27. janvāra, vakarā bija vairāk nekā 40 interesentu. Pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova uzsvēra, ka Brunava ir otrs lielākais pagasts Bauskas novadā tūlīt aiz Vecsaules pagasta. Šeit ir ļoti daudz viensētu, arī attālinātu ciemu, kur var nokļūt pa pašvaldības vai valsts ceļiem. Brunavas pagasts ir vienīgais novadā, ja neskaita pārsimts metrus garo zemesceļu līdz Dāviņiem, uz kura centru nevar nokļūt pa asfaltu.
«Uzspridzina» sociālos tīklus
Viedokļu apmaiņu sāka baušķenieks Artis Červinskis, kuram vecāki dzīvo Brunavas pagastā. Decembrī sociālajos tīklos viņa ievietotais video ar sabrukušo ceļu Grenctāle–Tilti burtiski «uzspridzināja» virtuālo vidi. Jaunietis vērsās pie vietējās varas, rakstīja valsts augstākajām amatpersonām, lūdzot izvērstu situācijas skaidrojumu, kā arī aicināja atklāt turpmākās rīcības plānus. A. Červinskis iepazīstināja sanākušos ar ierēdņu un amatpersonu atbildēm. Tajās atklājās pretrunas skaitļos, bija arī ļoti nepatīkami secinājumi.
A. Červinska aktivitātēm pievērsās domubiedri citos Latvijas reģionos, stāstot par sabrukušajiem valsts ceļiem, īpaši Kurzemes pusē. Šie materiāli ieinteresēja arī ceļu būvniekus, tādēļ uz sanāksmi Brunavā bija ieradies biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» izpilddirektors Zigmārs Brunavs, arī pieredzējis ceļu būvnieks, baušķenieks Gatis Skurba. Sanākušie ieinteresēti ieklausījās ceļu būvētāju padomos.
Nevar aizbraukt pie slimniekiem
A. Vismane aicināja brunaviešus neizplūst vispārīgā negāciju paušanā, bet konkrēti norādīt pa grantsceļiem nobrauktos kilometrus, pārvadātās tonnas. Šādi skaitļi ļaus precīzāk apkopot zemniekiem un lauku uzņēmējiem radītos zaudējumus. Zemnieku saimniecības «Paegļi» vadītājs Dainis Druseiks pastāstīja, ka saimniecībā tiek ievestas apmēram 300 tonnas minerālmēslu, aizvestas aptuveni 1700 tonnas produkcijas. Vidējais ātrums 25 kilometru garajā zemesceļa posmā nepārsniedz 30 km/h. Tas pārvadāšanas izdevumus krietni palielina.
Uz uzņēmumu «Jaunkrasti» ik dienas ar sešiem automobiļiem no Bauskas brauc strādājošie, nedēļā ap 20 reisus veic kravas mašīnas, sezonā izvedot apmēram 6000 tonnu gatavās produkcijas. Uzņēmuma vadītājs Gints Druseiks atzīst, ka slodze brauktuvei tiek radīta liela, taču alternatīvas nav. Arī masas ierobežojumi nav risinājums, bet gan uzņēmējdarbības attīstības kavēšana. «Mana uzņēmuma valstij samaksātie nodokļi ir pietiekami prāvi, lai man būtu tiesības pieprasīt savam transportam vismaz apmierinošus braukšanas apstākļus,» tā G. Druseiks.
Savukārt Brunavas pagastā strādājošā feldšere Elga Druseika ar skumjām atzina, ka viņai nāksies atteikties no mājas vizītēm, jo automašīnas remonta izdevumi arvien biežāk pārsniedz ienākumus. «Kad kārtējais mans busiņš ierodas autoservisā, tur sākas rosība. «Vīri, pie darba, mums sponsors atbraucis!» nokomandē priekšnieks. Šķiet jautri, taču īstenībā gribas raudāt,» savu sāpi pauž pagasta uzņēmēja Iveta Ļekūne.
Valsts neko nesola
Apkopojot dzirdēto, A. Vismane sacīja, ka 1. martā notiks noslēguma sanāksme Grenctālē. Tajā prezentēs par grantsceļiem apkopoto informāciju un ieteikumus situācijas uzlabošanai. Viņa pauda apņemšanos ar apkopotajiem skaitļiem un faktiem pārliecināt amatpersonas rast līdzekļus valstij piederošo grantsceļu remontam.
Taču valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas speciālistes Annas Kononovas skaidrojums «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka lauku uzņēmējiem cerības sagaidīt uzlabojumus ir niecīgas. «Šogad grantsceļu rekonstrukcija vai atjaunošana Bauskas novadā nav paredzēta. Brauktuves tiks uzturētas ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros. Jāuzsver, ka nepietiekama finansējuma dēļ gandrīz puse valsts autoceļu ar grants segumu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī,» tā raksta A. Kononova.
VIEDOKĻI
Artis Červinskis, baušķenieks: «Nekā citādāk kā par cinisku varu nosaukt valsts akciju sabiedrības «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) sniegto paskaidrojumu. Uzņēmuma preses pārstāvis Miks Lūsis raksta: «Vēlamies norādīt, ka autoceļi ar grants segumu ir uzskatāmi par periodiskas lietošanas ceļiem. Pēc to tehniskajiem parametriem grantsceļi nav paredzēti regulārai intensīvai satiksmei visa gada garumā.» Vai ar to jāsaprot, ka mēs arī šeit dzīvojam periodiski – pāris mēnešus vasarā un pāris ziemā?»
Lilita Gudža no zemnieku saimniecības Budbergā: «Mani spiež atbalstīt Lietuvas ekonomiku, jo no manas mājas līdz Biržiem zemesceļš ir īsāks un daudz labāks nekā līdz Bauskai. Man iepirkties jābrauc uz turieni. Ar asarām acīs klausos studējošā dēla atrunas, ka viņš nevarēs atbraukt pie manis no Rīgas, jo finansiāli nav spējīgs pēc katra brauciena labot savu automašīnu. Jaunie cilvēki nenāks dzīvot uz laukiem, un man tas kā mātei ir ļoti sāpīgi.»
Uldis Strazdiņš, dzīvo Brunavā, strādā Rīgā: «Arvien biežāk domāju, kādēļ es vēl te dzīvoju un braucu katru dienu uz darbu Rīgā un laužu savu automašīnu. Tiek apsvērta iespēja doties projām. Taču no manas algas vietējā vara saņem labus nodokļus. Kas notiks, ja mēs vairums aizbrauksim? Pašvaldības kase paliks tukša.»
Anita Vismane, Bauskas novada lauku konsultante: «Visos pagastos saņemto informāciju apkoposim, lai tā mums kalpo par pamatotiem argumentiem, kādus zaudējumus valsts ekonomikai rada sagrautais grantsceļu tīkls. Tāpat apkoposim iebildumus par ceļa A7 nepiemērotību zemnieku saimniecību transportam. Barjeras, nožogojumi liedz šo ceļu izmantot laukkopēju tehnikai, taču alternatīvas brauktuves nav.»
Zigmārs Brunavs, biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» izpilddirektors, iesaka: «Esiet uzmanīgi, izsakot vēlmi pārņemt pašvaldības pārziņā valsts ceļus! Ja tiem neiet līdzi finansējums, tad ļoti jādomā, vai ir vērts ņemt šo brauktuvi. Par kādu naudu pašvaldība to salabos, uzturēs? Jāpanāk, lai ceļu nodod kvalitatīvu, salabotu atbilstīgi tā klases prasībām. Vēl būtu ieteikums ņemt nevis piecus sešus kilometrus garu posmu, bet uzreiz kādus kilometrus 50. Uzturēšanas izdevumu pašizmaksa garākam ceļam būs zemāka nekā īsam gabaliņam.»
Gatis Skurba, SIA «CBF Binders» pārstāvis: «Gausties un sūdzēties Rīgā par kaut ko vispārīgu ir maza jēga. Ir būtiski pieprasīt, lai valsts akciju sabiedrība «Latvijas Autoceļu uzturētājs» reāli padara to, kas tai paredzēts konkrētā darba uzdevumā. Noteikumi paredz, ka ceļa uzturēšana ir ceļmalu izpļaušana, grāvīšu un caurteku iztīrīšana. Grants šķembas ir jāuzber, tad jānoblietē, pēc tam virsma jānogreiderē. Tas arī no uzturētāja jāpieprasa, turklāt nevis vispārīgā vēstulē, bet konkrēti. Pašlaik LAU ir izdevīgi, ka cilvēki klusē vai izplata kaut kādus vispārīgus paziņojumus. Regulāri jāraksta konkrēti pieprasījumi no katras pagasta pārvaldes, no katras zemnieku saimniecības. Ir jāpiespiež LAU viņiem iedoto naudu iztērēt lietderīgi, veicot darbu kvalitatīvi, atbilstīgi normatīviem.»
