Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada trešajā ceturksnī palielinājies par 5,8 procentiem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam paaugstinājusi no 3,5 līdz 5,2 procentiem. Savukārt uzņēmēju aprindās pauž skepsi un paredz, ka priecāšanās par labiem skaitļiem beigsies pēc 2020. gada.
Liecina statistikas dati
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, IKP šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 1,5%. Straujais ekonomikas kāpums tiek saistīts galvenokārt ar būvniecības nozari, piebilstot, ka dominante ir privātās investīcijas. Ekonomikas izaugsmē savu artavu devusi apstrādes rūpniecība un transporta nozare, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājušās attiecīgi par 8,4 un 9,9%. Tas ir pārsteigums, jo pārvadājumi pa dzelzceļu sarukuši, tomēr autopārvadātāji spējuši izlīdzināt kravu zaudējumus un parādīt izaugsmi. Līdztekus audzis arī pasažieru skaits lidostās un jūras ostās. «Īpaši spēcīgi attīstās mašīnbūve un metālapstrāde, datoru un elektronisko iekārtu ražošana, un stabili pieaugumi ir arī divās lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu un koksnes, koka izstrādājumu ražošanā – par 4%, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni,» teikts Finanšu ministrijas oficiālajā paziņojumā.
Šī gada trešajā ceturksnī kritums bijis vienīgi lauksaimniecībā un finanšu pakalpojumu nozarē. Kritums lauksaimniecības nozarē par 3,5% tiek saistīts ar laikapstākļiem, savukārt finanšu pakalpojumu nozarē samazinājušies nerezidentu noguldījumi un kopumā kritums bijis 11,6%.
Otrajā un trešajā ceturksnī šogad Latvijā stabili aug investīciju apjoms par aptuveni 20%. Palielinājies arī privātais patēriņš, ko skaidro ar straujāko algu kāpumu kopš 2008. gada.
Latvijas statistiķi ir piesardzīgi optimismā par tālāko izaugsmi. «Jārēķinās, ka arī Latvijā, mazinoties bāzes efektu ietekmei, IKP pieauguma tempi nākamajos ceturkšņos vairs nesasniegs šī gada trešā ceturkšņa augsto apjomu, tomēr joprojām saglabāsies spēcīgi,» teikts paziņojumā.
Eksports, investīcijas un inflācija
ESAO 28. novembrī, prezentējot savu Ekonomikas pārskatu, labojusi Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 5,2%, kas ir par 1,7% vairāk, nekā organizācija paredzēja iepriekš. Latvija šajos pārskatos tiek iekļauta kopš 2015. gada.
Arī turpmākajos gados, pēc ESAO vērtējuma, ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies diezgan strauja, IKP pieaugot par 4,2 un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019. gadā.
Latvijas ekonomisko izaugsmi pašlaik stimulē vairāki faktori – eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. ESAO daudz tiešāk piemin ES fondu investīcijas, uzsverot, ka nākamajos gados ES fondu «investētās naudas apjoms normalizēsies».
Organizācija prognozē, ka Latvijas eksports saglabāsies straujš, lai gan 2019. gadā ir gaidāma ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās Eiropas valstīs un Krievijā. Atbilstīgi ESAO prognozētajam, privātais patēriņš šogad, 2018. un 2019. gadā palielināsies attiecīgi par 4,1; 4,1 un 3,9%, savukārt preču un pakalpojumu eksporta pieaugums būs attiecīgi 4,8; 5,6 un 4,7%.
Par bezdarba samazināšanos nav pārlieka optimisma – tas saruks pakāpeniski. To nosaka prasmju un reģionālās neatbilstības darba tirgū. Bezdarbs no pašreizējiem 8,7% sarukšot līdz 8,1% 2019. gadā.
ESAO paredz, ka degvielas cenu un darbaspēka izmaksu pieaugums drīzumā atspoguļosies preču un pakalpojumu cenās Latvijā, līdz ar to paredzot pieaugošu inflāciju, kas 2019. gadā varētu sasniegt 3%.
Organizācijas eksperti brīdina par ekonomiskās izaugsmes riskiem, kas saistīti ar Krieviju un Apvienoto Karalisti. Abos gadījumos iespējama negatīva eksporta un investīciju maiņa.
Patēriņa cenas jau aug
Veicot aptaujas, vairums iedzīvotāju atzīst, ka pārtikas preču un zāļu cenas jau augušas. Turpina palielināties arī degvielas un atsevišķu pakalpojumu cenas. Latvijas seniori, kas regulāri seko cenām, secinājuši, ka tās straujāk sākušas pieaugt pēc valdības paziņojuma par minimālās algas celšanu valstī.
Senioriem, kuri prāvu savu ienākumu daļu tērē medikamentiem un pārtikai, pat neliels cenu pieaugums veido pamatīgu izdevumu pieaugumu. Atsevišķi pensionāri, kam jāpērk daudz zāļu, atzina, ka izdevumu apjoms pieaudzis par trešdaļu.
Tā kā algu pielikumi bijuši jau iepriekš, senioriem zināms, ka lielākās bēdas sāksies pēc 1. janvāra, kad «strādājošie saņems jaunās algas, veikalos visam pieliks cenas, bet pensijas vēl nebūs indeksētas».
Sajūsmai nav pamata
Komentējot ESAO un Finanšu ministrijas paziņojumus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja: «Ekonomikas izaugsmes prognozes ir pamatotas, bet sajūsmai nav pamata. Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme nav ilgtspējīga.»
Uzņēmēju pārstāvis uzsver, ka milzīgu izrāvienu Latvijas ekonomikā nav. Rūpniecības un eksporta izaugsmi viņš raksturo kā normālu. «Mūsu ekonomikas galvenais virzītājspēks pašlaik ir ES fondu līdzekļi, kas visvairāk ietekmē būvniecības nozari, bet tai pakārtotas arī visas pārējās nozares. 2020. gadā situācija mainīsies, un rodas jautājums – kas tad notiks?»
Viņš saskata arī vairākas jau Latvijā pieredzētas problēmas, uzsverot, ka darbaspēka atalgojumam ir tendence augt straujāk nekā produktivitātes rādītājiem un eksportam. «Iepriekš šāda situācija bija pirms lielās krīzes, un mēs visi zinām, kā tas beidzās,» saka J. Endziņš.
Jautājot, vai IKP izaugsmes tempi tiek prognozēti, balstoties uz patēriņa preču cenu pieauguma rēķinu, eksperts pauda, ka patēriņa ietekme ekonomikas izaugsmes prognozēs nav tik liela, lai būtu noteicošā. Tajā pašā laikā uzņēmēju pārstāvis atzina, ka sagaida inflāciju, kā to sola ESAO. To viņa skatījumā veicina arī pieaugošais pieprasījums pēc darbaspēka, ko Latvijas iekšējais tirgus nespēj kompensēt, un neadekvāti augošās algas, kam seko pakalpojumu un preču cenas.
