Pagājušās nedēļas nogalē Bauskas novada Mazmežotnes muižā SIA «Kvēle» darbinieki un viesi svinēja uzņēmuma ceturtdaļgadsimta jubileju.
SIA «Kvēle» ir energobūvniecības uzņēmums, kurš specializējas elektroietaišu un energoapgādes objektu projektēšanā, izbūvē un ekspluatācijā.
Šogad SIA «Kvēle» tapis jauns logo, un uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Karpovičs saka: «Vismaz kaut ko pamainījām.» Patiesībā pārmaiņas firmā notiek visu laiku. Piecus gadus rit pāreja uz jaunu dislokācijas vietu Īslīces pagastā. «Ļoti nopietns pirkums bija darbnīcas Īslīces pagastā. Projektētāji tur jau apmetušies, pēc laika būs arī kantoris. Mums pat Rīgā ir hostelis un projektēšanas birojs,» smaidot stāsta uzņēmējs.
«Bauskas Dzīve» Ģ. Karpoviču aicināja uz sarunu, lai iztaujātu par to, kādi bijuši 25 uzņēmējdarbības gadi un kādi ir nākotnes plāni.
Atgriezīsimies laikā pirms 25 gadiem. Vai atceries, kā viss sākās?
– Sākumā biju haltūrists, kas visā Bauskas rajonā gādāja par elektrību. Pamazām radās nepieciešamība dibināt uzņēmumu, jo bija objekti, kur vajadzēja firmas pakalpojumus. Bijām seši līdz astoņi cilvēki, cītīgi strādājām. Objektu bija daudz. Rīgā bankā ierīkojām elektroinstalāciju, Bērzkalnu benzīntankā un tagadējā «Circle K» savilkām visus kabeļus. Mūsu ražošanas direktors Ģirts Sparinskis nesen «Circle K» vadīja remontdarbus un atzina, ka kabeļi esot skaisti ielikti.
Zināšanas šajā jomā nāk reizē ar darbu. Atceros, kā mācījos strādāt ar «ekseli» – aizbraucu uz laukiem, paņēmu grāmatu un trīs dienās iemācījos gatavot tāmes. Tagad to apgūst jau skolā. Esam spiesti sekot līdzi laikam. Svarīgi, lai ir darbs un komandā ir labi cilvēki.
Tava kā vadītāja loma uzņēmumā ir mainījusies?
– Tagad tik daudz kā agrāk pats nedaru. Sākumā bijām tikai desmit un es vadīju darbu objektos. Tagad firmā ir 131 darbinieks. Ir cilvēki, uz kuriem es paļaujos, un viņi vada procesu. Man vienmēr bijuši blakus normāli veči, kas strādā. Pats vairāk domāju, kā sagādāt darbu.
Tagad runā arī par to, ka uzņēmēji kļūdās. Sabiedrība parasti redz tikai skaisto – objekts pabeigts, visi priecīgi. «Bauskas Dzīvē» bijušas publikācijas par dažiem ne tik veiksmīgiem projektiem – par saules elektrostaciju un siltināšanu.
– Darbu labi var paveikt stipra un gudra komanda. Ja nav izcilu darbinieku, kas spēj izturēt un organizēt darba procesu, tad vai nu kvalitāte «klibo», vai arī gadās «iekrist» finanšu ziņā. A/s «Sadales tīkls» konkursos par objektiem ir diezgan liela cīņa. Latgalē parasti vinnē par ļoti zemu cenu. Zinu – ja aizsūtīšu darbu vadītāju, ražošanas direktoru Ģirtu Sparinski, objekts būs plusos. Darba organizācija un pareiza pienākumu sadale ir ļoti svarīga.
Celtniecībai esmu tikpat kā atmetis ar roku. Mēs ar to vēl nodarbojamies, bet tie ir mazi objekti. Uzņemamies tikai to, ko varam paveikt.
Vēl viena uzņēmējdarbības joma – īpašumi Bauskas vecpilsētā. Kādu redzi to nākotni?
– Savā laikā nopirku īpašumu Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā, kur agrāk atradās veikals «Gulbis», gribēju tur ierīkot krogu. Īpašumu Rīgas ielā gluži vienkārši bija iespēja paņemt. Abi objekti man radījuši tikai zaudējumus, pagaidām neredzu perspektīvu kaut ko darīt. Ja kāds ir gatavs tos pirkt, lai pērk! Biznesā ir tā – ja ir lieka nauda, var mēģināt to ieguldīt. Ja naudas nav un jāņem kredīts, tad šāds bizness ir riskants.
Vai vērts koncentrēties tikai uz to, kas izdodas, vai tomēr vajag pamēģināt arī ko citu? Daudzi projekti, to vidū tirdzniecības nams «Kvēle», ir lieliski izdevušies, taču ir arī neveiksmes.
– Esmu diezgan daudz mēģinājis. Gudri cilvēki savulaik teica: «Ģirt, ko tu dari? Strādā ar to, ko proti, – pievērsies elektrībai!» Jā, ir jādara tas, kas padodas, un jāgādā par komandu, jo viens neko daudz nevar izdarīt.
Reizēm gribas izmēģināt ko jaunu, pēdējā laikā šī vēlme vērojama arvien retāk. Mūsu pamatuzņēmums krīzes laikā ir diezgan daudz cietis. Savulaik pilsētai uzdāvinājām apgaismojumu Rīgas ielas posmā, kur no Mēmeles tilta nogriežas pa labi. Par to nesaņēmu ne kapeiku. Tāds objekts ir arī Bauskas viesnīca.
Par laimi, veiksmīgi izkļuvām no krīzes. Bija jādomā, kā izdzīvot, un mums tas izdevās.
Daudzi sūdzas, ka trūkst speciālistu. Kā jums sokas?
– Varu droši teikt – čaļi, studējiet elektroenerģiju! Esam gatavi piedāvāt prakses vietu un darbu, maksāt pat par izglītību. Varam arī paši sagatavot speciālistus – mācīt ikvienu jaunu puisi, kas vēlas strādāt. Ļoti trūkst cilvēku, kas kāpj sta-bos, – montieru, turklāt viņiem ir stabils darbs visu gadu. Mūsu firmā ir diezgan labas algas, maksājam oficiāli.
Vai uzņēmums var lepoties ar ilggadējiem darbiniekiem?
– No firmas izveides brīža «Kvēlē» strādāja grāmatvede Ilga Kalniņa, nesen viņa aizgāja pensijā. Mirdza Slavinska bija pārdevēja jau mūsu pirmajā veikalā Baznīcas ielā.
Viens no pagrieziena punktiem bija 1996. gads, kad mēs, neliela firma, privatizējām Bauskas rajona uzņēmumu «Inter Energo», pašreizējās biroja telpas un darbnīcas. Tad arī varējām sākt strādāt nopietnāk. No tā laika uzņēmumā darbu vadītājs ir Andrejs Leģis.
Vēlāk, 1998. gadā, ievietojām sludinājumu, ka meklējam darbiniekus. Atnāca daudz labu cilvēku, arī Ģirts Sparinskis. Paskatījos uz viņu, un uzreiz bija skaidrs, ka viņam galva strādā.
Kāpēc jūsu uzņēmums iesaistās Bauskas vecpilsētas Pagalmu svētku rīkošanā?
– Vai atminaties, kurš pirmais Bauskā organizēja publisku Lieldienu pasākumu? Šī gadsimta sākuma avīzē ir raksts ar nosaukumu «Uzņēmējs Bauskā sarīko Lieldienas». Mūs vienmēr ir interesējusi iespēja «atdzīvināt» vecpilsētu. Esam to reāli darījuši, un Lieldienas Saules dārzā bija viens no šiem pasākumiem. Rīkot svētkus pārtraucām pēc tam, kad Raitis Ābelnieks laikrakstā publicēja rakstu par to, ka diez vai vajadzētu kapos svinēt svētkus.
Kādreiz vecpilsētā bija šūšanas veikals «Tīna». Saņēmām balvu par labāko Ziemassvētku rotājumu Bauskā.
Pagalmu svētku autore ir biedrība «Bauskas vecpilsēta», kurā arī darbojamies. Šogad mēs Bauskas vecpilsētas Pagalmu svētkos nepiedalījāmies, jo šajā dienā mūsu uzņēmumam bija jubilejas balle.
Mums ir dažādi plāni vecpilsētā, taču reizēm drusku nolaižas rokas.
Gribētos, ka, iekārtojot vecpilsētu, vispirms domātu par cilvēkiem, nevis to, kā viss izskatās. Plūdoņa ielas uzņēmēji savulaik sūdzējās, ka nav ne ūdens, ne kanalizācijas.
– Bauskas pilsētas domē informācija par Eiropas finansētiem ūdens maģistrālo vadu projektiem parādījās jau pirms desmit gadiem. Eiropa gan nedeva naudu pieslēgumiem. Teicu: «Taisām saistošos noteikumus! Tiem, kas gatavi uzreiz pieslēgties, lai Bauskas novada dome pieslēdz! Kas vēlas pieslēgties vēlāk, lai maksā! Pēc pieciem gadiem varētu būt sods par vēlu pieslēgšanos.» Mani toreiz izņirdza.
Tagad redzam, kāds ieguvums no milzīgā darba, no izbūvētā? Cik ir pieslēgušies? Investīcijas ieguldītas perfekti, tikai jāpieslēdzas. Tas bija pašvaldības slinkums un neieinteresētība pabeigt šo lietu. Un tagad ir slinkums to kontrolēt un piespiest, lai izdara.
Savulaik biji novada domes deputāts. Vai no tā bija kāds ieguvums?
– Uzņēmējam no tā nav nekāda labuma. Kad mūs ar Māri Freimani ievēlēja par deputātiem, «Bauskas Dzīves» žurnālists sacīja: «Es nesaprotu, kāds jums no tā labums.» Mēs teicām: «Vai nepieļauj domu, ka gribam kaut ko savai pilsētai dot?»
Uzņēmēja statuss tikai traucēja. Tā pati ielu gaismu apkalpošana. Negribēju šmaukties, startējot ar citu firmu starpniecību, un knapi pierunāju domes vadību rīkot atklātu konkursu, lai varu piedalīties. Ja esi godīgs, tad no deputāta statusa nav nekāda labuma.
Man bija naiva doma dot kaut ko savai pilsētai, taču mani nesaprata. Zemgaliešiem raksturīga skaudība. Daudziem lielākais prieks ir tad, ja kādam kaut kas neizdodas.
Kā uzņēmējs pavada brīvo laiku?
– Man patīk braukt ar motorlaivu, makšķerēt un ceļot pa dažādām valstīm. Šogad biju Kubā, likās, ka esmu atgriezies 1989. gadā. Tur ir interesanti – valsts it kā mainās, bet ļoti lēnām.
UZZIŅAI
SIA «Kvēle» 2016. gada darbības rādītāji
Apgrozījums – 4 225 201 eiro.
Peļņa pēc nodokļiem – 91 027 eiro.
Darbinieku skaits – 131.
«Lursoft» reitingā uzņēmumam piešķirti 2,7 punkti no pieciem.
VIEDOKĻI
A/s «Sadales tīkls» preses sekretāre Tatjana Smirnova:
– Sadales elektrotīklu un elektroapgādes objektu projektēšanu un izbūvi SIA «Kvēle» veic kopš uzņēmuma dibināšanas. Sākotnēji uzņēmums strādāja tikai Bauskas novadā. Pašlaik, paplašinot savu kompetenci un attīstības virzienus, tas pilnvērtīgi veic darbu Zemgalē, Latgalē un Vidzemē, kā arī sācis Rīgas elektrotīkla projektēšanu.
A/s «Sadales tīkls» pozitīvi vērtē SIA «Kvēle» personāla attieksmi pret uzticēto darbu – darbinieki ir kvalificēti, komunikācija ir operatīva un profesionāla, uzņēmums darbu valsts elektrotīkla atjaunošanā un izbūvē veic noteiktajos termiņos un atbilstoši darba kvalitātes prasībām.
A/s «Sadales tīkls» sadarbības partnerei SIA «Kvēle» novēl panākumus turpmākajā uzņēmuma darbībā un izaugsmē un atzinīgi vērtē uzņēmuma tehnisko kompetenci un profesionalitāti, veicot ne vien sadales elektrotīkla, bet arī jau nozīmīgāko elektroapgādes infrastruktūras objektu – 110 kilovoltu apakšstaciju – elektroietaišu projektēšanu.
Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Gorškova:
– SIA «Kvēle» nekad nav pievīlusi, strādā operatīvi un atbildīgi. Savā darbā ir inovatīva, nereti piedāvā jaunus elektroinstalācijas risinājumus Bauskas novadā.
Vairākus gadus SIA «Kvēle» apkalpo luksoforus un ielu apgaismojuma elektrotīklus Bauskā un pagastu pārvalžu teritorijās. Ir bijusi sadarbība arī celtniecības jomā, piemēram, siltinot Griķu pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādi «Dzirnaviņas».
Profesionāli un ar augstu atbildības izjūtu strādā uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Karpovičs un ražošanas direktors Ģirts Sparinskis. Šī darba kultūra atspoguļojas visā SIA «Kvēle» kolektīvā. Darbinieki ar degsmi iesaistās dažādos pašvaldības rīkotos pasākumos un aktivitātēs, rotā ielu pie tirdzniecības centra «Kvēle», tādējādi paužot savu mīlestību pret darbavietu, pilsētu un tās iedzīvotājiem.
Esam lepni, ka Bauskas novadu bagātina uzņēmums ar stiprām saknēm, spēcīgu mugurkaulu un stabilām nākotnes izaugsmes
iespējām.
Uzņēmuma maksājumi valsts budžetā
