Pirmais brauciens uz «nopietnām» ārzemēm – Itāliju, Austriju, Čehiju – «Bauskas Dzīves» korespondentam Vilnim Auzānam zīmīgs ar to, ka Vīnē viņš iegādājies uzpirksteni.
Pirmais brauciens uz «nopietnām» ārzemēm – Itāliju, Austriju, Čehiju – «Bauskas Dzīves» korespondentam Vilnim Auzānam zīmīgs ar to, ka Vīnē viņš iegādājies uzpirksteni.
Tā aizsākusies Auzānu ģimenes tradīcija – kolekcionēt pirkstcepurītes. Pašlaik to ir 40.
Latvijā – deficīts
Tagad uzpirksteņu vešana no tuviem un tālākiem ceļojumiem ir prasība un noteikums, piņģerotu meklēšana ir kļuvusi pat par medībām. Interesants uzpirkstenis pirms diviem gadiem atvests no Krievijas. Tas, pretstatā Rietumu valstīs iegūstamiem porcelāna, fajansa, keramikas pirkstu sargiem, ir no koka. Kolekcija papildināta arī ar eksemplāriem no Igaunijas.
Taču visinteresantāk bijis tad, kad Vilnis attapies – kolekcijā nav uzpirksteņa, kurš būtu gatavots tepat Latvijā. Atklājies, ka šeit mazie piņģeroti nav īpaši izplatīti. Pēc ilgiem meklējumiem Viļņa sieva Sandra šo lietu pagājušajā gadā atradusi Minhauzena muzejā un nopirkusi pat divus. Vilnis sacīja, ka, Rīgā esot, viņš cītīgi ejot uz suvenīru veikaliem, lai meklētu šos nieciņus.
Uzpirksteņi galvenokārt tiek vesti no ceļojumiem. Meklē paši, palīdz draugi, paziņas, radinieki. Reiz Vilnis kādam paziņam aizdevis somu braucienam uz ārzemēm un par to ticis pie uzpirksteņa. Citi ves- tie nieciņi atceļojuši no Kanādas, ASV, Portugāles, Somi- jas – no vietām, kur vēl nav būts.
Uzpirksteņiem ir kāda laba īpašība – tie trenē atmiņu. Aplūkojot vai paņemot rokās konkrētu eksemplāru, atmiņā tiek atsaukts ceļojums, kāds piedzīvojums. Interesanti atcerēties, kā katra pirkstcepurīte ir iegūta.
Atklājas, šiem uzpirksteņiem ir ne tikai estētiska funkcija, bet tie visi ir praktiski izmantojami. Vilnis atzinās, ka pašiem mājās ir parastais uzpirkstenis, bet kolekcijas eksemplāri gan netiek izmantoti sadzīvē. Būtu žēl, ja kāds netīšām tiktu sabojāts.
Katrs nieciņš ir sevišķs
Lai arī ceļojumu laikā tiek fotografēts, taču atmiņas, kuras raisa uzpirksteņi, ir kas īpašs. «Mūsu uzpirksteņi nav darināti no dārgiem materiāliem – ne no zelta, ne no sudraba –, bet tie visi ir sevišķi,» stāstīja Vilnis. Atšķirībā no citiem niekiem, uzpirksteņi ir ērti kolekcionējami – neesot pārāk dārgi, nav smagi, neaizņem daudz vietas. Tie rosina atmiņas.
Dēls Kristaps esot Vilni mudinājis piedalīties televīzijas spēlē «Mini Mani?». «Kamēr mēs «čammājāmies» un prātojām, kāda dāma jau paspēja to izdarīt,» nosaka Vilnis.
Ar savu kolekciju viņš nemēdz lielīties. Tā gluži vienkārši stāv sekcijā. Ir gan doma jaunajā mājā izgatavot īpašu plauktu, kur to glabāt.
«Mēs ceļojam diezgan daudz. No dažādām vietām tiek vestas arī glāzītes, alus kausi, taču uzpirksteņi ir īpaši,» sacīja Vilnis un ieteica citiem padomāt par mīļām lietām, ko kolekcionēt.
