Otrajā pasaules karā piedalīties pienākums bija arī latviešu karavīriem. Bija pienākums prasīt atbildību par Latvijas tautai nodarīto ļaunumu Baigajā gadā.Otrais pasaules karš bija neiedomājami smags visām pasaules tautām, nāvē tika iedzīti vairāki miljoni nevainīgu cilvēku, kuri slepkavoja cits citu, par to dabūdami ordeņus un medaļas. Pat dižais skolotājs ūsainais Džugašvili apkāra savas krūtis ar dažādiem medāļiem un pat piešķīra sev ģenerālisimusa pakāpi. Par ko? Par to, kā viņš dzina krievu karavīrus masām uz vācu ložmetējiem, jo viņam taču bija neizsmeļamas cilvēku rezerves… Tā pienāca 1944. gads, kad ar lielummāniju apmātais jefreitors Hitlers bija spiests «saīsināt» fronti, patiesībā bēgot. 1944. gada jūlija beigās austrumu fronte tika «saīsināta» līdz Bauskai, un 25. jūlijā kaujas jau notika Jelgavā. Cilvēki zināja, ka tuvojas sarkanās briesmas, bet nezināja, uz kuru pusi skriet, kur meklēt glābiņu. Vācu un latviešu pašpārvaldes iestādes sēdās uz kuģiem un devās trimdā uz Vāciju, arī visi apriņķu priekšnieki ar policijas darbiniekiem un saviem padotajiem, vienīgais no 19 apriņķu priekšniekiem – Bauskas apriņķa priekšnieks Jānis Uļuks – pieņēma pareizo lēmumu nevis bēgt, bet cīnīties pret ļaunuma impēriju.Divdesmit četru stundu laikā tika noorganizēts Bauskas brīvprātīgo bataljons, kurš jau 28. jūlijā ieņēma aizstāvēšanas pozīcijas Lielupes labajā krastā no Vimbu kroga līdz Mežotnes ķieģeļu ceplim. Tā sākās Bauskas aizstāvēšanas kaujas pret otrreizējo okupāciju, kurās iesaistījās Latvijas leģiona veselības rotas un dažādas vācu armijas vienības. Aizstāvēšanas kaujas ilga septiņas nedēļas, bija asiņainas un varonības pilnas no Bauskas aizstāvju puses. No Bauskas aizstāvju vienībām varoņu nāvē krita vairāki simti latviešu, lietuviešu, vācu un pat krievu tautības dēli.Tā kā no Bauskas brīvprātīgo bataljona esmu palicis dzīvs tikai viens, tādēļ jūtos tā kā vainīgs kritušo Bauskas aizstāvju priekšā, ka pilsētā nav pieminekļa kritušajiem varoņiem – Bauskas aizstāvjiem. Tādēļ esmu nolēmis kopā ar Bauskas nacionālo karavīru nodaļu (LNKB) un V. Januma «Daugavas Vanagu» nodaļu līdz 2012. gada 28. jūlijam uzstādīt pieminekli kritušajiem varoņiem, kam jau daļēji ir piekritusi Bauskas novada dome. Par līdzekļiem aicinu domāt visus kopīgi, jo pie Bauskas galvas ir nolikuši mūsu vectēvi, tēvi un brāļi. Lai mūsu nākamās paaudzes zina, kas ir dzimtenes mīlestība!
