Bauskas Dome iesniegusi projektu valsts investīciju programmai 2004. gadam, lai tiktu iedalīti līdzekļi namu iekšējo siltumtīklu balansēšanai un siltumskaitītāju ierīkošanai visās ēkās.
Bauskas Dome iesniegusi projektu valsts investīciju programmai 2004. gadam, lai tiktu iedalīti līdzekļi namu iekšējo siltumtīklu balansēšanai un siltumskaitītāju ierīkošanai visās ēkās.
Bauskas pašvaldības Siltumtīklu uzņēmuma direktors Ilmārs Rūsis skaidro, ka Siltumenerģijas lietošanas un piegādes noteikumi nr. 41 paredz lietotāju siltumapgādes sistēmas aprīkot ar «norēķina uzskaites mēraparātiem». Šis ēkas siltummezglā izvietotais mēraparāts uzskaitīs nama izlietoto siltumenerģiju mēnesī – gan patērēto apkurei, gan karstā ūdens uzsildīšanai. Uzskaite rosina īpašniekus izlemt par apkures režīmiem un parametriem, siltuma taupīšanu, palīdz mainīt attieksmi un paradumus, piemēram, aizvērt ārdurvis, pārmērīgi nelietot karsto ūdeni, kā arī pašiem lemt un vienoties par norēķinu kārtību.
Kredīts bankā
Siltumuzskaites ieviešana ir aktuāla arī katra dzīvokļa iemītnieku skaita noteikšanā saistībā ar dzīvesvietas pierakstu jaunajās pasēs, tā I. Rūsis. Siltumtīklu uzņēmums ir ieinteresēts ēku iekšējo sistēmu balansēšanā, jo neviens nemaksās tikpat, cik kaimiņš, kura dzīvoklī ir siltāks. Tā vēstī Bauskas pašvaldī- bas Siltumtīklu uzņēmuma direktors. Viņš atzīst, ka Bauskā salīdzinājumā ar Saldu nav attīstījusies namu apsaimniekošana. Tikai divās ēkās (Biržu ielā 22 un Salātu ielā 22) ir uzstādīti siltumskaitītāji un tiek domāts par siltumenerģijas taupīšanu.
Leons Žutauts, pašvaldības uzņēmuma «Saldus siltums» direktors, teic, ka Saldū visos ēku siltummezglos uzstādīto siltumskaitītāju un kopējo karstā ūdens skaitītāju ir finansējis «Saldus siltums», ņemot kredītu bankā, ko garantējusi pilsētas Dome. Proporcionāli apkurināmajiem kvadrātmetriem iedzīvotāji pakāpeniski to atmaksā.
Trīspusējs līgums
Saldū siltumenerģija tiek piegādāta 80 daudzdzīvokļu mājām, katrā ēkā ir pārvaldnieks, kurš nolasa skaitītāju rādījumus. Iegūtos datus pārvaldnieks iesniedz pakalpojumu nodrošinātājam. Viņš veic informācijas apmaiņu starp mājas iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzēju. Nama pārvaldnieks regulē siltumpadevi atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm. Viņš darbojas uz trīspusēja līguma pamata: pārvaldnieks – Namu pārvalde – «Saldus siltums».
Par pārvaldnieka nepieciešamību tika izziņots vietējā laikrakstā – pieteikties varēja konkrētas mājas iedzīvotāji. Siltuma maksājumu aprēķinus veic «Saldus siltuma» darbinieki atbilstoši pārvaldnieku iesniegtai informācijai. Aprēķinus nodod pilsētas norēķinu centrā, kurā iedzīvotāji maksā par visiem saņemtajiem pakalpojumiem.
Izdevīgi iedzīvotājiem un piegādātājiem
Bauskā iedzīvotāji izmanto dalīto maksājumu – ziemā par kvadrātmetru nākas atdot 30 santīmu, vasarā – 12 santīmu. Juridiskas personas (arī dzīvokļos izvietotās firmas) maksā 21,12 latu par megavatstundu.
Saldū lieto divpakāpju siltumenerģijas tarifu. Tas nozīmē, ka ik mēnesi jāmaksā pastāvīga maksa, neņemot vērā, vai dzīvoklis tiek apkurināts vai ne, kā arī mainīgā summa par mēnesī iztērētajām megavatstundām, ko uzrādījis siltumskaitītājs. Divpakāpju tarifs ir izdevīgs gan iedzīvotājiem, gan siltumenerģijas piegādātājiem. Iedzīvotājiem tas ir sociāli taisnīgāks, jo par ieguldītajām investīcijām visi maksā vienlīdzīgi. Turklāt, ja ziema ir auksta, iedzīvotāji nepārmaksā. Savukārt siltumpiegādātājs var plānot savus izdevumus un necieš zaudējumus, ja ziema ir silta, uzsver «Saldus siltums» galvenais inženieris Juris Ozoliņš.
Parādus piedzen, vēršoties tiesā
Bauskas siltumtīklu uzņēmums apmēram pusi pilsētas apkurei un karstā ūdens ražošanai nepieciešamās siltumenerģijas iepērk no SIA «Windau» koģenerācijas stacijas Bauskā, pārējo iegūst pilsētas katlumājā. Siltumenerģijas iegūšanai gan koģenerācijas stacijā, gan katlumājā izmanto dabasgāzi. Saldū siltumu gatavo vairākās katlumājās, par kurināmo izmanto gan malku, gan šķeldu, gan dabasgāzi.
«Saldus siltums» parādus piedzen, iesniedzot prasību tiesā. Prasījumu summā tiek ietvertas likumīgās kavējumu naudas 6% apmērā, no kurām sedz tiesu izdevumus. L. Žutauts informē, ka uzņēmumam patērētāji ir parādā 100 tūkstoš latu, kas ir sestā daļa no apgrozījuma. Tā ir nemainīga jau vairākus gadus. Bauskā 2002. gads noslēgts ar 112000 latu lielu parādu, t. sk. iedzīvotāji ir parādā 97000 latu, iestādes 15000 latu. Uzņēmums praktizē arī vēršanos tiesā un izmanto inkaso firmas pakalpojumus. Kavējumu naudas iedzīvotājiem netiek aprēķinātas.
