Rundāles krājaizdevu sabiedrības gada pārskata sapulce, kas notiks šodien, 23. martā, ir īpaša, jo aprit pieci gadi kopš darbības sākuma.
Rundāles krājaizdevu sabiedrības (RKS) gada pārskata sapulce, kas notiks šodien, 23. martā, ir īpaša, jo aprit pieci gadi kopš darbības sākuma.
Rundālieši Bauskas rajonā pirmie nodibināja šādu sabiedrību un pagaidām viņiem ir tikai viens sekotājs Vecumniekos. Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atklāj, ka ideja ir vēl vecāka un aizgūta Cēsu rajona Veselavas pagastā. Krājaizdevu sabiedrības būtību vietvaras vadītājs formulē īsos vārdos: “Strādā mūsu pašu – pašvaldības un iedzīvotāju – nauda, kas pastiprināta ar savstarpēju uzticību, to noguldot, ņemot un atdodot.”
Sabiedrības valdes priekšsēdētāja Marija Teišerska nevēlas noklusēt, ka ir bijušas dažādas situācijas: “Esmu gan pelta, gan slavēta. Pirms kredītu komiteja nolemj piešķirt aizdevumu, labi apsveram, vai ņēmējs to varēs atmaksāt. Ir mums sava garantiju sistēma. Manuprāt, svarīgi, ka noguldītāji uzticas. Viena pensionāre, saņemot mantojumu, noguldīja to tieši pie mums. Viņai ir izdevīgi izmantot procentus. Rundāles pašvaldības noguldījums, piemēram, ir daktera Ozoliņa fonda līdzekļi. No tiem iegūtie procenti ir pietiekami, lai prēmētu vietējās vidusskolas labākos absolventus.”
RKS grāmatvede Silvija Segliņa piecu gadu darbību raksturo ar dzejas rindām – “gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams”. Viņa stāsta: “Krājaizdevu sabiedrība man ļāvusi daudz labāk iepazīt vietējos ļaudis. Tā manā grāmatvedes ikdienā ir jauna un interesanta darba nianse. Iespējams, kāds iedomājas, ka krājaizdevu sabiedrība gūst tādu peļņu kā bankas. To spēj šāda veida lielās krājsabiedrības, piemēram, “Dzelzceļnieks”. Mazajām nav tādu resursu, un piecu gadu darbības laikā tikai pērn esam strādājuši ar peļņu, gan pavisam necilu. Manuprāt, nelielu krājaizdevu sabiedrību darbību vislabāk izteic vārds “filantropija” jeb palīdzība trūcīgajiem.”
Saulaines profesionālās vidusskolas pasniedzēja Ināra Pluce “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Esmu ļoti apmierināta, ka studiju maksai varu izmantot krājaizdevu sabiedrībā ņemto naudu. Vienreiz atmaksa kavējās, uzrakstīju paskaidrojumu un man nerēķināja soda procentus. Allaž esmu jutusi saprotošu attieksmi.”
SIA “Ziedoņi-2” galdnieks Ēriks Brigmanis nesen vērsies RKS: “Man neizdevās vienoties par kredīta ņemšanu bankā. Nauda bija vajadzīga dzīvokļa iegādei. Krājaizdevu sabiedrībā visas formalitātes ātri un veiksmīgi nokārtoju.”
Saulainiete Dzidra Sviķe saka: “Mēs, veci un mazi zemnieki, kredītu ņemam regulāri, lai iegādātos degvielu un minerālmēslus. Cenas tā aug, ka bez aizņēmuma nevaram iztikt.”
RKS ir iesaistījusies Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienībā. Ar tās starpniecību tiek uzturēta un pilnveidota īpaša datorprogramma. Reizi gadā savienība rīko bezmaksas seminārus, kuros piedalās arī rundālieši. S. Segliņa atzīst, ka ir vērts satikties ar kolēģiem, pārrunāt, kā sokas citos Latvijas reģionos.
M. Teišerska studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Bauskas filiālē sabiedriskās attiecības. Kursa darbā viņa analizējusi RKS darbu, un pašai bijuši interesanti secinājumi. Proti, par sniegtajiem pakalpojumiem gan rundālieši, gan abu kaimiņpagastu – Svitenes un Viesturu – iedzīvotāji ir pārāk maz informēti. Mācību darba gaitā izveidota arī brošūra, ko varētu pavairot, taču tam ir vajadzīgi līdzekļi.
***
fakti
Rundāles krājaizdevu sabiedrības biedru skaits no 32 dibinātājiem piecos gados ievērojami izaudzis un pašlaik ir – 169. To vecums: no 20 līdz 45 gadiem – 58, no 45 līdz 60 gadiem – 63, no 60 līdz 80 g. – 4%.
Aizdevumu lielākais īpatsvars – 25% – tiek izmantoti mājokļu remontam, 20% – mācību maksai, 15% – lauksaimnieku vajadzībām, sēklas, minerālmēslu u. c. iegādei, 10% – ārstniecības izdevumu segšanai.
