Elita Dūmiņa Bauskas Centrālajā bibliotēkā strādā kopš 1984. gada. Viņa ir baušķeniece, bijušā Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvente.
Elita Dūmiņa Bauskas Centrālajā bibliotēkā (BCB) strādā kopš 1984. gada. Viņa ir baušķeniece, bijušā Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvente. Jau daudzus gadus Elita vada BCB lasīšanas apkalpošanas noda- ļu.
Interese par bibliotekāres darbu Elitai Dūmiņai radusies, mācoties pilsētas 1. vidusskolā. To veicinājusi arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Inta Baltgalve, kura kopā ar audzēkņiem sistemātiski apmeklējusi bibliotēku. Speciālistes klientu vidū joprojām ir Elitas pirmās skolotājas Zaiga Zviedre un Agra Rūtenberga.
Vai sabiedrībā notikušās pārmaiņas ir iespaidojušas bibliotēkas lietotāju gaumi un lasīšanas ieradumus? Kādas iedzīvotāju grupas ir visaktīvākās?
– Es nemēdzu šķirot«vecos» un «jaunos» laikus. Lasītāju skaits nemitīgi palielinās, šī tendence Latvijai ir ļoti raksturīga. Iespējams, tā ir saistīta ar izglītības prestiža paaugstināšanos, stingrām prasībām un lielu konkurenci darba tirgū. Padomju laikā bibliotēkas apmeklētāji lielākoties izvēlējās nozaru un sabiedriski politisko, kā arī izklaidējoša rakstura literatūru. Tagad intereses kļuvušas daudz plašākas un sazarotākas.
Astoņdesmitajos gados iedzīvotāji galvenokārt lasīja pasaules literatūras klasiku. Vienkārši bija daudz mazāk izvēles iespēju. Mums ir ļoti labs literatūras klasiķu fonds latviešu un krievu valodā, kas mūsdienās tiek visai reti izmantots. Par laikmeta raksturīgu iezīmi pašlaik ir kļuvusi aizraušanās ar psiholoģisko literatūru, detektīvromāniem, dāmu romāniem. Visbiežāk bibliotēku apmeklē skolēni, studenti un pensionāri. Starp citu, līdzīgi notika arī padomju laikā.
Kā lasītāji izvēlas grāmatas? Kur viņi gūst informāciju par jauniem izdevumiem? Droši vien katram ir sava metode. Man, piemēram, jau daudzus gadus par «ceļvedi» ir kļuvis laikraksts «Diena».
– Bibliotēkas lietotāju vienu grupu es dēvēju par «ātrajiem » lasītājiem. Viņi ierodas bez konkrētām vēlmēm, piesteidzas pie plaukta, kaut ko ierauga un bez ilgas domāšanas paņem. Otra grupa procesu uztver ļoti nopietni. Viņi kolekcionē recenzijas un anotācijas no «Lauku Avīzes» un «Bauskas Dzīves». Bibliotēkā lasītāji no somiņām izņem laikrakstu izgriezumus un cenšas noskaidrot, vai šīs grāmatas jau esam iegādājušies. Vairāki pilsētnieki cītīgi apmeklē jaunāko grāmatu dienas, kad es un manas kolēģes iepazīstinām ar jaunākajiem izdevumiem.
Es mēdzu internetā regulāri pārskatīt pieprasītāko grāmatu sarakstu. Pirms dažiem gadiem nepārspēts rekords šķita Paulu Koelju grāmata «Alķīmiķis», kas aptaujas virsotnē noturējās vismaz septiņus mēnešus. Pērn līdzīgi notika ar izdevumu «Grāmata draņķīgai dienai». Kāds varētu būt BCB populārāko grāmatu tops?
– Visvairāk lasītas un sabiedrībā apspriestas ir divas grāmatas par aktrisi Antru Liedskalniņu. Pašlaik milzīga interese ir par Inetas Meimanes nesen izdoto dziedātājas Noras Bumbieres dzīves stāstu. «Mūžīgi» pieprasīti ir Aleksandras Mariņinas detektīvi. Negaidītu popularitāti pērn guva Vladimira Kaijaka darbs «Enijas bize», un to veicināja filma «Likteņa līdumnieki», kas uzņemta pēc šī romāna motīviem. Ja Bauskas lasītāju intereses mēģinātu klasificēt žanru ietvaros, tad pirmajā vietā noteikti būtu monogrāfijas par Latvijā pazīstamām personībām.
Esmu ievērojusi, ka jūs mēdzat ar katru lasītāju nesteidzīgi parunāt un uzmanīgi ieklausīties viņa sacītajā. Kādus tematus apmeklētāji parasti apspriež ar bibliotekāri?
– Noteikti mazdārziņu lietas – kas ir iesēts, kāda bijusi raža. Savulaik man pašai bija dārziņš, tāpēc dialogus varēju risināt diezgan profesionāli. Tagad dārzu esmu pārdevusi, man palikusi viena aizraušanās – grāmatu lasīšana. Par to arī runājam. Nereti, tērzējot ar apmeklētājiem, gūstu daudz vērtīgas informācijas, jo iedzīvotāji ļoti vēlas dalīties domās par izlasīto. Man vienmēr ir jābūt gatavai atbildēt uz jebkuru jautājumu. Skaidrs, ka izlasīt visas bibliotēkā esošās grāmatas nav iespējams, taču jābūt priekšstatam par katru. Erudīcija ir bibliotekāra kvalifikācijas svarīgs rādītājs. Man vienmēr blakus ir kolēģes, kurām varu prasīt padomu sarežģītās situācijās.
Elita, vai lasītāju vidū ir cilvēki ar ļoti specifiskām interesēm? Kā rīkoties, ja pieprasītās grāmatas nav BCB krājumā?
– Daži aizraujas tikai ar ezoterisko literatūru. Kad viss plaukts ir izlasīts, sāk to pašu no jauna. Kāds kungs ārkārtīgi nopietni interesējas par Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Katrs jauns izdevums par šo tematu viņā izraisa pozitīvas emocijas. Ar utopiskām lasītāju vēlmēm līdz šim man nav nācies saskarties. Ja bibliotēkā nav meklētās grāmatas, jāraksta pieteikums Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kas adresātam prasīto piegādā pa pastu. Ir jāgaida apmēram divas nedēļas. Pasta izdevumus maksā klients.
Zviedrijas pilsētā Linčēpingā pirms dažiem gadiem notika neparasta akcija – sabiedrībā populārus cilvēkus aicināja nosaukt piecas grāmatas, bez kurām viņi nevarētu dzīvot, un uzdāvināt tās publiskajai bibliotēkai. Vai jums, Elita, arī ir šādas grāmatas?
– Tik nopietni un dziļi neesmu par to domājusi, tāpēc minēšu vienu ļoti mīļu grāmatu. Tas ir Nikolasa Evansa romāns «Zirgu vārdotājs». Grāmata mani dziļi saviļņoja, sāku meklēt autora pārējos darbus. Pašlaik lasu romānu «Lēkt liesmās». Dažreiz lasīšanas impulsi ir gluži negaidīti. Tā man bija ar Laimas Muktupāvelas grāmatu «Šampinjonu derība». Bibliotēkā bija organizēta tikšanās ar autori. Laimas Muktupāvelas personība uz mani atstāja milzīgu iespaidu un radīja interesi par viņas darbiem.
Kāds ir jocīgākais jautājums, ko jums uzdevuši lasītāji?
– Iedodiet, lūdzu, man labu grāmatu! Pēc šī jautājuma man neviļus jāpasmaida, jo labais un ļaunais ir tik relatīvas kategorijas! Lasītāja vēlmi es saprotu, bet viņa izpratne par to, kas ir labs, man paliek pilnīgi neizdibināma. Šādās situācijās es paļaujos uz intuīciju un pieredzi.
***
Vērtējums
Elitas Dūmiņas darbu vērtē lasītāji un kolēģi
Laimdota Ozoliņa, BCB galvenā bibliogrāfe:
«Tantes nāk uz bibliotēku kā uz baznīcu. Daža laba pat kļūst pikta, ja nevar ar Elitiņu pirmā izrunāties par veikaliem, dārziem un politiķiem. Lasīšanas apkalpošanas nodaļa ir Elitas īstā vieta. Reizēm apbrīnoju kolēģi par spēju saprasties ar dažādiem cilvēkiem.»
Rasma Zālīte, pensionāre:
«Regulāri apmeklēju bibliotēku kopš 1983. gada. Bibliotekāre Elita ir brīnišķīga, arī viņas kolēģes ir mīļas un sirsnīgas. Lai viņām laba veselība, vēl ilgi šeit strādājot!»
Ivars, uzņēmējs:
«Ne vēsts no augstprātības vai paviršības. Ikviens klients Elitai šķiet svarīgs, katra problēma – atrisināma. Turklāt visu viņa dara ar smaidu.»
