Vēstures mozaīka. Saulaines profesionālā vidusskola 19. jūlijā svinēs simtgadi. Publikāciju sākums 12. maija un 2. jūnija numurā.
Vēstures mozaīka. Saulaines profesionālā vidusskola 19. jūlijā svinēs simtgadi. Publikāciju sākums 12. maija un 2. jūnija numurā
Paņem sirdī rudzu vārpu,/ Ābeļziedu līdzās liec./ No šīm druvām, no šiem dārziem/ Mūžam projām neaiziet – tie ir Skaidrītes Kaldupes vārdi, rakstīti Saulaines skolas himnai, ko komponējis skolas absolvents Ģederts Ramans.
Pilnbrieda laiks
Jūlijs, vasaras pilnbrieds Zemgalē. Vārpas no graudu pārpilnības liecas zemu. Jābūt prasmīgam un pieredzējušam saimniekam, lai prastu vārpu pareizi izaudzēt, saglabāt un novākt, zinātu īsto mēslošanas brīdi, kaitēkļu un slimību apkarošanas laiku. Lai vārpa nenokristu veldrē, lai grauds neaizietu bojā, lai neizbirtu zemē, lai raža būtu maksimāla, lai atmaksātos ieguldītie līdzekļi. Tāpat ir ar Saulaines profesionālo vidusskolu, kas šajā pilnbrieda laikā svin savu jubileju. Ejot cauri gadu vētrām, mācību iestādei bija jāspēj sevi saglabāt un pārmaiņu vēju laikā “nesagult veldrē”, palikt uzticīgai galvenajai misijai – labu speciālistu skološanai.
Pārmaiņu periods
Divdesmitā gadsimta 80. gadu beigas, 90. gadi nes pārmaiņas gan valsts, gan skolas dzīvē, atkal mainās direktori. No 1987. līdz 1988. gadam vēlreiz skolā par direktoru atgriežas Jānis Bonāts, kurš šajā amatā bijis arī no 1961. līdz 1963. gadam. Pēc tam, no 1989. līdz 1992. gadam, direktora pienākumus pilda Ignas Savickis, no 1992. līdz 1996. gadam – skolas pedagogs Jānis Šulcs, bet 1996. gadā par direktoru tiek apstiprināts mācību iestādes pašreizējais vadītājs Jānis Beķeris.
Līdzīgi kā jau agrāk piedzīvotie laikmetu grieži, arī šis laiks skar skolu ļoti nozīmīgi. Un šoreiz tiek satricināti paši pamati. Jaunajā situācijā valstij vismazāk pieprasīti izrādās tieši lauksaimniecības speciālisti, kuru sagatavošana ir skolas pamatmisija. Strauji tiek likvidētas kopsaimniecības, kas bija galvenās Saulainē gatavoto speciālistu darbā ņēmējas. Nākas meklēt citus virzienus, ieviest un piedāvāt jaunas specialitātes.
Gadu gaitā mainās specialitāšu skaits un virziens. Diemžēl pārmaiņu laiks krietni paputina skolas mācību bāzi, kas bija balstīta uz lauksaimniecisko specialitāšu apgūšanu, bet kļūst nevajadzīga. Skolā sāk apgūt biroja darbu un ēdināšanas servisu. No 1994. līdz 2004. gadam tiek piedāvāta arī mājturības specialitāte, šī programma saistās ar Kaucmindes skolas tradīciju turpinājumu.
Pedagogu ģimenes
Pārkārtojumi kā allaž nes ne tikai zaudējumus, bet arī ieguvumus. Gan skolotājiem, gan audzēkņiem rodas iespēja apmeklēt Rietumeiropas valstis ne tikai ekskursijās, bet arī gūstot praktisku pieredzi profesionālajā apmācībā. Pirmais brauciens notiek 1994. gadā, kad ar Lauksaimniecības ministrijas atbalstu dažādu Latvijas lauksaimniecības vidējo mācību iestāžu skolotāji dodas pieredzes apmaiņā uz Somiju. Tā ir pavisam cita pieredze un jauni iespaidi. Skolotāja Anita Jumburga, kas bija šī brauciena dalībniece, atzīst, ka pirmajā reizē visvairāk pārsteiguši dažādi sīkumi, kas toreiz pie mums vēl nebija pieejami, piemēram, skolēnu darbošanās ar līmlentēm un skavotājiem.
Pēc tam šādi braucieni kļūst regulāri. Iesaistoties dažādos Eiropas Savienības projektos, ko veicina skolotāja Inga Bērziņa, saulainieši darbojas dažādās audzēkņu un skolotāju apmaiņas programmās, kas dod iespēju praktizēties vairākās Eiropas valstīs. Tas ir pavisam cits skatījums uz profesiju, cilvēkiem, paplašina redzesloku un kalpo kā laba motivācija jaunu prasmju apgūšanai. Tā, atbilstīgi laikam, ir transformējusies tradīcija sadarboties ar skolām ārpus Latvijas.
Stipras personības
1998. gadā no dzīves pēkšņi aiziet Juris Cīrulis – ilggadējs mācību iestādes pedagogs, mācību daļas vadītājs un neordināra personība. Cilvēks ar inženiera izglītību dvēselē bija dzejnieks, rakstīja dzeju un publicējās. Rediģējis vairākus inženiertehniskās literatūras izdevumus. J. Cīrulim piemitušas izcilas pedagoga dotības. Viņš ar iejūtību un efektīvi risinājis konfliktus, vienmēr atradis laiku sirsnīgai sarunai.
Vēl viena saulainiešiem zīmīga personība Māris Zusāns aiziet mūžībā 2002. gadā. Māris uz Saulaini atnāk 1964. gadā mācīties un pavada te visu mūžu, darbojoties ne tikai kā skolas fotogrāfs, bet arī attīstot šo jomu Bauskas rajonā. Viņa fotogrāfijas ir mākslas darbi, viņa attieksme pret fotografēšanu nav tikai mirkļu iemūžināšana, tā ir vēlme tos parādīt pēc iespējas labāk, lai vēsturei par viņa mīļo Saulaini paliek visskaistākie kadri.
Dažādos laikos un līdz pat šodienai pedagogu saimē bijis daudz ģimeņu: Saulaines atjaunotāji pēc Otrā pasaules kara Konstantīns un Skaidrīte Ārmaņi, Bitenieki, Jānis un Andīne Bonāti, Roberts un Zenta Auces, Ausma un Raimonds Matulēni. Ausma un Raimonds ir Saulaines absolventi, kas vēlāk te kļūst par pasniedzējiem. Raimonds Matulēns ir arī mācību iestādes vēstures krājuma “Tēvzemes arāju cilts” pēdējās daļas apkopotājs un izdošanas organizētājs. Ar Saulaini cieši saistīti arī Ādolfs, Irma un Māra Driķi, Regīna, Jānis un Vismants Šulci, Juris un Anita Jumburgi, Velta un Ingūna Šekavas, kas kopā ar Jāni Ārentu vēl šodien ar entuziasmu uztur un attīsta Saulaines sportiskās tradīcijas, arī Maija un Anda Staņulānes. Gan pedagogi, gan audzēkņi ir tie, kas veidos skolas vēsturi nākamajos simt gados.
P. S. Autores pateicība materiāla tapšanā skolotājām Andīnei Bonātei, Anitai Jumburgai, Maijai Staņulānei, Mārai Driķei, skolas direktoram Jānim Beķerim. Īpaša pateicība Saulaines profesionālās vidusskolas muzeja vadītājam ilggadējam skolas pedagogam Leonam Dravniekam.
