Ceturtdiena, 18. decembris
Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers
weather-icon
+2° C, vējš 0.45 m/s, Z vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Uzturēt bērnus ir vecāku, nevis valsts pienākums

«Bauskas Dzīve» turpina publicēt atbildes uz lasītāju iesniegtiem jautājumiem labklājības ministram Andrejam Požarnovam. Viņš 8. februārī apmeklēja valsts un pašvaldību iestādes Bauskas rajonā.

«Bauskas Dzīve» turpina publicēt atbildes uz lasītāju iesniegtiem jautājumiem labklājības ministram Andrejam Požarnovam. Viņš 8. februārī apmeklēja valsts un pašvaldību iestādes Bauskas rajonā.
Tiesu izpildītājiem jābūt aktīvākiem
Vai, ievērojot Eiropas Savienības rekomendācijas, Latvijā ir izstrādāta sistēma, lai aizsargātu bērnus, kuriem tēvs vai māte nemaksā uzturlīdzekļus pat tad, ja tiesa tos piespriedusi? Kā panākt, lai šāds atbalsts bērniem būtu?
– Jautājumus par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem regulē Civillikums un Civilprocesa likums. Tajos paredzēta uzturlīdzekļu piedziņa tiesas ceļā, ja bērna tēvs vai māte to nedara labprātīgi. Tiesas spriedumu izpilde, ja persona to neveic labprātīgi, ir tiesu izpildītāju uzdevums. Savukārt tiesu izpildītāju darbu vada Tieslietu ministrija.
Ja tas vecāks, pie kura dzīvo bērns, nesaņem no otra vecāka tiesas piespriestos uzturlīdzekļus un ir trūcīgs, viņš var vērsties savas pašvaldības sociālās palīdzības dienestā. Iespējams pieprasīt pašvaldības pabalstu, deklarējot savus ienākumus un pievienojot dokumentus par to, ka tiesas sprieduma izpilde par uzturlīdzekļu piedziņu nav iespējama.
Uzturēt bērnus vispirms ir vecāku pienākums. Valsts pienākums ir gādāt, lai tiktu nodrošināta tiesas sprieduma izpilde. To varētu risināt ar dažādām metodēm, piemēram, ar īpaša fonda izveidi, no kura tiek izmaksāti uzturlīdzekļi līdz tam brīdim, kamēr tiesu izpildītāji var sākt piedziņu no nemaksātāja. Taču tas nav Labklājības ministrijas kompetences jautājums.
Bērnam, kurš ir bijis nodots audzināšanā audžuģimenē, aizbildnībā, aprūpes un audzināšanas iestādē un ir sasniedzis pilngadību, arī pēc pilngadības sasniegšanas saglabājas tiesības uz dažādu veidu atbalstu.
Sasniedzot pilngadību, ir tiesības uz pašvaldības atbalstu
Kāpēc aizbildņiem atlīdzība paredzēta tikai līdz brīdim, kamēr aizbilstamais sasniedz 18 gadu vecumu?
– Ministru kabineta noteikumi nr. 254 par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pieņemti 1999. gada 13. jūlijā. Tie paredz daudz garantiju bērniem, kuriem līdz ar pilngadības sasniegšanu beidzas aizbildnība. Garantiju mērķis ir nodrošināt šiem bērniem iespēju iegūt izglītību un iekārtoties dzīvē.
Bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns, kas nodots audzināšanā aizbildnībā un ir vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klātienes sekmīgs audzēknis, sasniedzot pilngadību, saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu instrukciju par stipendiju fonda izlietošanas kārtību saņem paaugstinātu stipendiju.
Ja bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns, kas nodots aizbildnībā, ir vidusskolas audzēknis, pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu bērnam, pēc pilngadības sasniegšanas līdz vidusskolas beigšanai jaunieti nodrošina ar pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu.
Beidzoties aizbildnībai, pašvaldībai jānodrošina jaunietis ar dzīvojamo platību, ja viņam nav iespējams atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā. Jāizmaksā vienreizējs pabalsts, kura apmērs nedrīkst būt mazāks par 100 latiem, vai par šādu summu jānodrošina ar nepieciešamām lietām patstāvīgas dzīves sākšanai
Ja bērns, kurš bijis aizbildnībā, ir sasniedzis pilngadību un viņam nav ienākumu (nav apguvis profesiju, nav darba attiecībās u. tml.), tad viņš kā maznodrošināta persona ir tiesīgs vērsties sociālās palīdzības dienestā un lūgt materiālu atbalstu. Pašvaldībai ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem atbilstošs atbalsts un jāgarantē ienākuma izlīdzināšana vismaz līdz iztikas līdzekļu apmēram.
Labs ģimenes ārsts nekļūs par bezdarbnieku
Kāpēc ģimenes ārstu prakses statuss ir tāds pats kā pašnodarbinātām personām jeb individuālā darba veicējiem? Atbilstoši statusam ārstam nepienākas apmaksāts atvaļinājums, pabalsts bezdarba gadījumā, nav fiksētas algas, nav līdzekļu izglītībai.
– Minētais statuss ļauj ārstam no darba ņēmēja kļūt par savas prakses īpašnieku, un šim statusam ir arī daudz priekšrocību. Neesmu sastapis ģimenes ārstu, kurš gribētu atkal kļūt par iecirkņa terapeitu. Bezdarbs labam ģimenes ārstam nevar draudēt. Ja pie daktera pacienti nereģistrējas, tad tas acīmredzot nav labs ģimenes ārsts. Tā ir dabiskā izlase.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.