Baušķeniece Biruta Juška savā mūžā esot izaudzējusi vairākas alvejas.
Baušķeniece Biruta Juška savā mūžā esot izaudzējusi vairākas alvejas.
Pirms dažām nedēļām viņu pirmoreiz pārsteidzis vairāk nekā četrus gadus audzētas alvejas zieds – krāšņs un neparasts.
Alvejas lapas Biruta Juška visvairāk lietojusi, sagriežot to mīkstumu kopā ar medu attiecībās 1:1. Šādi alveja ir daudziem pazīstams pretsaaukstēšanās un pretklepus līdzeklis.
Pāršķirstot vairākas grāmatas par ārstniecības augiem, atrodamas ziņas, ka alveja (aloe) mājas apstākļos uzziedot reti. Par populāru istabas augu tā kļuvusi 18. gadsimtā. Mūžzaļais Āfrikas sukulents ar biezām, sulīgām lapām Eiropā iepriekš audzēts tikai viduslaiku klosteru dārzos. Ar ārstniecisko palīdzību un medikamentu izgatavošanu nodarbojušies ne tikai aptiekāri, bet arī mūki.
Tautas medicīnā lieto divus līdz četrus gadus augušas alvejas zarus, kas nav īsāki par 15 centimetriem. Zarus nogriež, ieliek polietilēna maisiņā un vismaz četras dienas glabā ledusskapī. Tad tajā attīstās bioloģiski aktīvas vielas, kas nepieciešamas dziedināšanai. Alvejas sulu iekšķīgi lieto gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Ārīgi sulu un alvejas zarus izmanto kompresēm strutainu iekaisumu, apdegumu gadījumos, šādam nolūkam lieto arī alvejas ziedi. Aptiekās nopērkams alvejas sīrups ar dzelzi, kas uzlabo asins sastāvu. Alvejas ekstrakts tiek izmantots injekcijām, ginekoloģisku iekaisumu ārstēšanā.
