Baušķenieks Vilnis Lagzda ir individuālā uzņēmuma «813» īpašnieks. Uzņēmums, kas nodarbojas ar auto pārdošanu, lietotu riepu un disku tirdzniecību, transporta pakalpojumu sniegšanu, dibināts 1994. gadā.
Baušķenieks Vilnis Lagzda ir individuālā uzņēmuma «813» īpašnieks. Uzņēmums, kas nodarbojas ar auto pārdošanu, lietotu riepu un disku tirdzniecību, transporta pakalpojumu sniegšanu, dibināts 1994. gadā.
V. Lagzda ir viens no nedaudziem automobiļu tirgotājiem, kurš ar šo biznesu nodarbojas legāli – viņam ir licence un tirdzniecības atļauja. Uzņēmējs gan piebilst, ka oficiāli veikt šādus darījumus ir ļoti neizdevīgi, jo diemžēl mūsu valsts likumdošana uzņēmējdarbību neveicina, taču «mūžīgi slapstīties» – arī tā nav tīkama nodarbošanās.
Divas trīs reizes mēnesī Vilnis Lagzda pošas nepilnus 1700 kilometrus tālam ceļam uz Vāciju. Viņa prombūtnes laikā finanses un dokumenti ir sievas Ineses pārziņā.
Ar Vilni Lagzdu tikos brīdī, kad viņš atkal gatavojās prombraukšanai.
Polija jāpacieš kā zobu sāpes
Nezinātājam automobiļu pārdošana šķiet ļoti vienkāršs un ienesīgs bizness – aizbrauc uz Vāciju, atved auto, pārdod un tik skaiti naudu…
– Iespējams, ka tieši tāpēc vairāki auto tīkotāji atbrauc pie manis, piesola sešus vai septiņus simtus dolāru un vēlas tikt pie braucamā, ar kuru varētu bez raizēm stūrēt vismaz gadu!
Tiem, kas apjauš notiekošo mūsu valsts nesakārtotajā muitas sistēmā, tā vis neliekas. Kā tu raksturo savu biznesu un procesus, kas ar to saistās?
– Ja Latvijā būtu tāda pati kārtība muitas lietās, kāda tā ir lietuviešiem, mūsu valsts ekonomika krietni vien iegūtu uz Krievijas rēķina. Diemžēl mūsu sistēma darbojas tikai Latvijas tirgus virzienā. Lai ievestu valstī astoņus automobiļus (tik daudz auto iespējams savie- tot uz treilera), jārēķinās ar 2200 līdz 2500 latu lieliem muitas izdevumiem.
Lēta nav arī lietoto automobiļu transportēšana, reģistrēšana, tehniskā apskate. Katrs auto, neskaitot tā pirkšanas cenu, izmaksā ap 800 dolāru. Pat ja man Vācijā šīs mašīnas kāds dāvinātu, tās nekādi nevarētu būt lētākas par šiem astoņiem simtiem dolāru…
Bieži ir dzirdēti briesmu stāsti par notiekošo Polijā – šīs valsts šķērsotāji tiek aplaupīti, fiziski iespaidoti u. tml. Vai tevi nebaida tālais brauciens, kurā nākas doties tik bieži?
– Lai nokļūtu Vācijā, jāveic 800 kilometru garš brauciens pa Polijas teritoriju. Parasti laupīšana notiek pie robežas vai vietās, kur braucēji mēdz iestiprināties. Mans princips – šis ceļš jāiztur kā zobu sāpes. Tā arī daru – braucu bez apstāšanās, bez ceļmalas ēstuvju apmeklēšanas.
«Volkswagen Jetta» – kūtsmēsliem
Automobiļus, ko iegādājies Vācijā, pērc no sev zināmiem tirgotājiem?
– Jau labu laiku es dodos uz Vācijas dienvidiem. Netālu no Minhenes man ir zināmas vairākas vietas, kur izvēlos pirkumu. Protams, pārdevējus pazīstu un jau iepriekš sazinos ar viņiem, noskaidroju, ko tirgotāji man var piedāvāt.
Vai vācieši ir godīgi sadarbības partneri?
– Atbildēšu tā – «nošmugulēt» grib jebkurš – neatkarīgi no tā, vai viņš ir vācietis, turks vai afgānis! Tāpēc jau es pats braucu, izvēlos preci un turu acis vaļā!
Ne reizi vien ir dzirdēts stāstām par vācu tautas pedantiskumu. Vai tas izpaužas arī viņu attieksmē pret transporta līdzekļiem?
– Cilvēki ir ļoti dažādi. Bija man viens auto – «Volkswagen Jetta», kura īpašnieks bagāžas nodalījumu regulāri izmantoja kūtsmēslu transportēšanai… Grūti gan bija sakopt šādām vajadzībām lietotu braucamo!
Laimes spēle
Vienā reizē ar autovedēju var piegādāt astoņus automobiļus. Vai pircējus ilgi nākas gaidīt?
– Reizēm viss vedums jau ir pārdots, pirms esmu atgriezies mājās! Ar manu individuālo uzņēmumu sadarbojas ap desmit pārpircēju no Dobeles, Jūrmalas, Salaspils, Rīgas. Man ir izdevīgi, ka varu uzreiz atdot mašīnas tādas, kādas tās esmu atvedis, un arī viņiem ir labi – lēts auto, ko vajag tikai uzkopt, «uzčubināt» un pārdot Rumbulas tirgū vai kādā autoplacī. Protams, arī manā automobiļu tirdzniecības vietā Bauskā, Biržu ielā (bijušās rūpnīcas «Zemgale» teritorijā), regulāri ir vismaz desmit gan vieglo, gan kravas auto, kas gaida savu pircēju.
Kādi auto ir vispieprasītākie?
– «Audi», «Volkswagen Golf» un «Volkswagen Passat», kuru izlaiduma gads – sākot no 1988. Īpaši konkrētas pircēju vēlmes lietota automobiļa iegādē izpildīt ir grūti, jo tās ierobežo pasūtījuma iespējas Vācijā.
Daudzi automobiļu tīkotāji kopā ar auto vēlas saņemt arī zināmas garantijas, ka braucamais tomēr kādu laiku kalpos bez bažām.
– Tā ir saprotama vēlēšanās, taču kādu garantiju es varu dot vairākus gadus ekspluatētam auto? Garantiju dod tikai autosalonos, kur tirgo jaunus spēkratus. Protams, ja manam klientam radīsies ārkārtēja situācija, kompromisu var atrast vienmēr. Auto iegāde – tā ir laimes spēle. Viens lietotu braucamrīku ripinās vēl daudzus gadus, cits to vien darīs, kā savu transporta līdzekli remontēs.
Ar kādu automobili tu brauc?
– Man nav sava auto… Kad atgriežos mājās ar vedumu un nodomāju – jā, šī mašīna gan ir laba, to paturēšu sev –, vienmēr gadās, ka tieši to iekāro kāds pircējs. Es nekad neesmu vēlējies kļūt par kādas konkrētas markas automobiļa īpašnieku. Auto – man tas ir pārvietošanās līdzeklis.
Mani urda ziņkāre, kāpēc tava uzņēmuma nosaukumu veido skaitlis 813.
– Kad uzsāku šo lietu, man bija 813. mersedess, ar ko sniedzu transporta pakalpojumus. Dibinot individuālo uzņēmumu, nosaukums radās pats no sevis – «813». Tagad tiem, kas man vaicā, kāpēc uzņēmuma nosaukums ir tieši tāds, smejoties atbildu, ka es būšu 813. Latvijas miljonārs. Līdz tam gan man vēl ir ļoti tālu…
