Nedomāju, ka publicēsit manu vēstuli, jo gribu pateikt ne pārāk glaimojošus vārdus rajona Padomei un tās priekšsēdētājam.
Nedomāju, ka publicēsit manu vēstuli, jo gribu pateikt ne pārāk glaimojošus vārdus rajona Padomei un tās priekšsēdētājam. Ja tomēr avīze atļautos būt tik demokrātiska un ievietotu manu vēstuli, lūdzu, īsto vārdu neminēt, jo mūsu sabiedrība diemžēl nav saprotoša.
Latvija un daļa pasaules «šūmējas», izsakot viedokļus, vērtējumus, analizējot radušos situāciju mūsu un Krievijas attiecībās. Protams, Amerikas avīzes pauž daudz labvēlīgāku attieksmi pret Latviju nekā zviedru prese. Amerika ir lielvalsts pāri okeānam, tā mazāk baidās no Krievijas nekā Zviedrija, kura ir tepat līdzās un allaž mēģinājusi Krievijai izpatikt. Tātad runā un raksta daudz un plaši. Tikai mūsu rajona Padomes priekšsēdētājam acis un ausis ciet, notikumu gaitai līdzi viņš neseko un nekādas nostājas viņam nav. Jo, lūk, nedēļām ilgi veidojot rajona budžetu un citam laika neatliekot.
Atrauti no dzīves un cilvēkiem «tamborētais» budžets diezin vai sanāks īpaši prātīgs. Turklāt mums, nodokļu maksātājiem, gan būtu tik daudz tiesību kā zināt vismaz galvenos metus mūsu pašu rajona budžetam, pirms tas vēl tiek akceptēts. Atceros, iepriekšējos gadus avīzē tika publicēts rajona budžeta projekts, ar kuru varēja iepazīties un to apspriest, ieteikt savus priekšlikumus visi, kuri vien vēlējās un kuriem bija ko teikt. Tagad nekā. Noliks visus pie gataviem skaitļiem, lēmums būs pieņemts un… turiet mutes. Nezinu, kur tā vaina – varbūt avīze neprasa šo budžeta projektu publicēšanai, varbūt rajona Padome gribējusi to publicēt, bet avīze atteikusi, bet varbūt rajona Padomei tas, ko cilvēki domā, ir pilnīgi vienalga. Nezinu, kā tas notiek, bet redzu tikai rezultātu – ceturtdien, 16. aprīlī, rajona Padomes sēdē apspriedīšot un apstiprināšot mūsu rajona budžetu, par ko iepriekš «Bauskas Dzīvē» nekas nav bijis teikts. Demokrātiskās zemēs tā nenotiek.
Iecavniece J. P.
