Jorgs Haiders draudējis, ka Austrija varētu bloķēt ES paplašināšanas procesu, ja ES neatcelšot sankcijas pret Austriju. Vai tiešām Austrijas iespējās ir to darīt? Tā taču ir tikai viena no 15 dalībvalstīm….
Lasītājiem iespējams mūsu laikrakstam jautāt visu, kas interesē saistībā ar Eiropas Savienību. Atbildes sniegs kompetenti speciālisti. Varat mums zvanīt pa tālruni 22963 vai rakstveidā iesūtīt jautājumus. Adrese: «Bauskas Dzīve», Rīgas iela 51, Bauska, LV-3901.
Jorgs Haiders draudējis, ka Austrija varētu bloķēt ES paplašināšanas procesu, ja ES neatcelšot sankcijas pret Austriju. Vai tiešām Austrijas iespējās ir to darīt? Tā taču ir tikai viena no 15 dalībvalstīm…
Atbild EDUARDS STIP-RAIS, Ārlietu ministrijas Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs:
– Iestāšanās sarunas notiek nevis starp Latviju un Eiropas Komisiju, kā varētu likties, bet gan starp Latviju (valdības pilnvarotu sarunu delegāciju) un visām ES dalībvalstīm (ES dalībvalstu vēstniekiem, pastāvīgajiem pārstāvjiem). Tāpēc sarunas sauc par starpvaldību konferenci. Komisija veic tikai atsevišķas funkcijas to vārdā. Galīgo lēmumu par Latvijas uzaicināšanu, par sarunu pozīciju apstiprināšanu katrā no 31 jomas pieņem katra dalībvalsts atsevišķi.
Šīs sarunas no biznesa sarunām atšķiras ar to, ka nav nekā slēpjama no otras puses, jo to pamatmērķis ir panākt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ar savstarpēji visizdevīgākajiem nosacījumiem. Tāpēc liela nozīme ir precīzai viedokļu un informācijas apmaiņai, arī neoficiālai.
Nav tā, ka viens sēž pie galda pretī otram. Informācijas apmaiņa starp valdību pārstāvjiem notiek rakstveidā. Tikai pašā sarunu noslēguma fāzē strīdīgajos jautājumos iespējamas tikšanās aci pret aci.
Vissmagākās sarunas paredzamas nevis starp Latviju un Eiropas Savienību, bet gan pašām Eiropas Savienības dalībvalstīm savā starpā, pirms tās nonāk pie vienotas pozīcijas attiecībā pret Latviju. Tām katrai ir savas intereses.
Tāpēc Austrijas iespējās ir apturēt ES paplašināšanās procesu. Un tāpēc visvairāk darba sagaidāms mūsu pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, mūsu vēstniecībām ES dalībvalstīs un arī Ārlietu ministrijai – ar dalībvalstu vēstniecībām Rīgā. Protams, rezultātā iestāšanās būs atkarīga nevis no diplomātu aktivitātes, bet no Latvijas attīstības kopumā. Eiropas Savienība nav ieinteresēta par jebkuru cenu uzņemt valsti, kura nav spējīga darboties kā pilntiesīga locekle.
