Kaut arī ļoti lēnām, tomēr pamazām uz priekšu virzās administratīvi teritoriālā reforma. Vairākums Bauskas rajona pašvaldību pirms apvienošanās lēmumu pieņemšanas pērn veica iedzīvotāju aptauju.
Kaut arī ļoti lēnām, tomēr pamazām uz priekšu virzās administratīvi teritoriālā reforma. Vairākums Bauskas rajona pašvaldību pirms apvienošanās lēmumu pieņemšanas pērn veica iedzīvotāju aptauju. Lai izzinātu vietējo domas un vēlmes, vietvaru vadītāji, tautas kalpi un amatpersonas devās pie ļaudīm uz tikšanos vai izplatīja aptaujas anketas.
Īslīces pagasta padome iedzīvotāju aptauju veica, izmantojot anketas. Tajās bija piedāvāti divi varianti, proti, Īslīces novads tiek veidots, saglabājot pašreizējo teritoriju, vai pagasts apvienojas ar kādu no blakus pagastiem. Kopumā aizpildītas 527 anketas. Saskaitot visus priekšlikumus, noskaidrojies, ka 501 īslīcietis vēlas, lai novads tiek veidots, saglabājot pašreizējo teritoriju. Tādēļ vēlāk Īslīces pagasta deputāti, ievērojot iedzīvotāju viedokli, varēja pieņemt nākotnei svarīgu, vietējo gribai atbilstīgu lēmumu.
Savukārt Dāviņu pagasta padome pirms lēmuma par apvienošanos novadā pieņemšanas iedzīvotāju sapulces organizēja trīs pagasta apdzīvotajās vietās. Proti, Lambārtē, Bruknā un Dāviņos. Tikšanās reizēs ļaužu vairākums izteicis vēlmi pievienoties Bauskai. Pagastam ar pilsētu nav tiešu robežu, tos šķir Codes pagasta teritorija. Tādēļ Dāviņi meklē jaunizveidojamās pašvaldības sabiedrotos.
Bet ar ko apvienoties vēlas Bārbeles pagasta iedzīvotāji? Pagasta padomes sabiedrisko attiecību speciālists un deputāts Jānis Folkmanis teic: “Mums bija plaši izvērsta aptauja 2002. gadā. Saņēmām 111 anketu. Pēc šīs akcijas anketēšana nav veikta.” Līdzīgi pašvaldības deputātam Mārtiņam Mediņam arī J. Folkmanis ikdienā sarunājas ar cilvēkiem par apvienošanās variantiem. Viņaprāt, tas esot viens no optimāliem veidiem, lai būtu skaidrība, ko tauta domā. J. Folkmanis novērojis, ka viedokļi ir ļoti dažādi.
Neskatoties uz deputāta pārliecību, ka “aptaujas vienmēr ir atbalstāmas”, tās pēc 2002. gada vairs nav organizētas. Arī ne pirms 2005. gada 21. decembra, kad Bārbeles pagasta padomes vairākums pieņēma lēmumu par Vecsaules novada vīzijas izpēti.
Interesanti, ka Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis pašvaldības ārkārtas sēdē 28. aprīlī opozīcijas kolēģus par 3. maijā plānoto pirmo diskusiju ar iedzīvotājiem mutiski neinformēja. Arī paziņojums par to pagasta avīzītē “Bārbeles Vēstis” nebija izcelts, bet pievienots cita raksta tekstam. Jāsecina, ka Bārbeles pašvaldība īpaši necenšas aktivizēt vietējo izteikšanos par iespējamiem apvienošanās variantiem. Vai deputāti baidās satikt savus vēlētājus? Diemžēl sniegt komentārus telefoniski “Bauskas Dzīvei” O. Reķis atteicās, paskaidrojot: “Neredzu cilvēku, ar ko runāju.” Arī nākamajās divās darbdienās priekšsēdētājam neatradās laiks, lai satiktos klātienē.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un Skaistkalnes pagasta padomes pārstāvji Bārbelē ieradīsies 11. maijā. “Bauskas Dzīve” aicina iedzīvotājus izmantot šo iespēju, lai uzdotu aktuālus ar reformu saistītus jautājumus ministrijas amatvīriem un izteiktu savas domas par apvienošanos. Laika nav atlicis daudz – RAPLM galīgo lēmumu par apvienošanos pieņems līdz 18. maijam.
