Pārdomu vērta ir novada domes deputātu atbalstītā radikālu reformu iecere, lai optimizētu pašvaldību darbu un ekonomētu līdzekļus.Atklājas, ka šis projekts radies paslepus no pilsētas un pagastu vietvaras vadītājiem, kuri ar reformas detaļām iepazinušies tikai vides un attīstības komitejas paplašinātajā sēdē 10. februārī. Tādu ziņu smēlos «Bauskas Dzīves» 14. februāra numurā, rakstā «Bauskas novadā – jauna reforma», un tā pārsteidza ne vienu vien novada iedzīvotāju, arī mani. No pieredzes zinot, cik ļoti ātri jaunievēlētie deputāti «apveļas», t. i., no vēlīgajiem kandidātiem kļūst par pašpārliecinātiem varas un ietekmes pārņemtiem snobiem (augstprātīgi, ietekmīgi cilvēki), nebūtu jābrīnās par fiksajām idejām, pārbaudot savu vēlētāju pacietību. Reformas īstenošanas paņēmieni atgādina nu jau tik senos vienas partijas laikus, kad partijas birojs pieņēma vienprātīgus lēmumus un vēlāk tos tikpat vienprātīgi apstiprināja nosacīti augstākā vara – tautas deputātu padome.Galīgi nesaprotama ir iecere likvidēt ne vien Bauskas pilsētas pārvaldi, bet arī pārvaldnieka amatu atšķirībā no pagastiem, kur tas it kā tikšot saglabāts. Vai tas pilsētai kāds sods, varbūt atraugas no tiem laikiem, kad rajona administrācija ķīvējās ar pilsētas domi iedzīvotājiem īsti nesaprotamu iemeslu dēļ? Varbūt vispirms vajadzētu uzklausīt Bauskas iedzīvotāju domas, rīkojot referendumam līdzīgu aptauju? Citādi briest tāds kā «Baltkrievijas sindroms».Zinot lauku cilvēku rūpju pārņemto ikdienu, šaubos, vai viņi saņemsies, lai protestētu pret pēkšņo centralizāciju, jau iestrādātās struktūras sagraušanu, kas noplicinās kultūras dzīvi, kā arī sociālo jomu nomalēs. Varai nostiprinoties novada centrā, cilvēki jutīsies arvien atstumtāki, nevajadzīgāki. Varas kambaros pavīdējušas runas par 26 rajonu atjaunošanu. Administratīvi teritoriālajai reformai izmesti miljoni, apmests viens loks, lai, šķiet, beigu beigās likvidētu pagastus pavisam.«Latvijas enciklopēdijā» (2007) izlasīju šādu vērā ņemamu faktu: pagasti Latvijā izveidoti 1866. gadā saskaņā ar Baltijas pagastu likumu. Pagastu pārvaldīja iedzīvotāju sapulcē ievēlēta pagasta valde (vecākais un viņa palīgi). Vai simt četrdesmit piecu gadu ilgajai pagastu vēsturei tuvojas gals?
