ANO izdevumā «Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2000./2001.» rakstīts, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas nostiprinās, aizvien vairāk piedalās lēmumu pieņemšanā, NVO pārstāvji iesaistās pašvaldību integrācijas padomēs.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izdevumā «Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2000./2001.» rakstīts, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas (NVO) nostiprinās, aizvien vairāk piedalās lēmumu pieņemšanā, NVO pārstāvji iesaistās pašvaldību integrācijas padomēs. Tas ir viens. Taču no otras puses, eksperti atzīst, ka NVO iespējas ietekmēt politiskos lēmumus ir tuvas nullei. Mēģināsim šo fenomenu attiecināt uz pašu «sētu». Vai pie mums ir tāpat?
«Dīgļa stadijā» ir divas integrācijas padomes – pilsētas un rajona. Iespējams, arī citās pašvaldībās. Ieskicēti mērķi, uzdevumi, zināmi cilvēki. Taču kādā netīšā sarunā kāda padomes pārstāve izteica neziņu par veidojuma darbību: kas un kad notiks, kādas būs aktivitātes, kaut kas jādara, bet kā? Nezināju, ko atbildēt, neesmu kompetenta šajos jautājumos.
Iznāk tā, ka mākslīgi, ar kādiem mehānismiem tiek veidota padome, kuras dalībnieki paši skaidri nezina turpmāko. Šķiet, ka, sekojot dažādām norādēm, ieteikumiem, kaut kas tiek radīts, jo tā ir citur. Tas veido pilsonisko sabiedrību, veicina NVO stabilitāti. Bet kādēļ, ja vairums lietu ir kaut kā, apmēram, kaut kur? Atļaušos atzīt – kaut kas nav kārtībā. Vai šīs padomes izveidotas tāpēc, ka TĀ VAJAG, nevis brīvprātīgi?! NVO pašas organizējas, attīstās, tad kāpēc iekšienē ir šī neziņa? Varbūt esmu kaut ko pārpratusi…
Pēcziemas atmodā NVO un sabiedrības grupām bija iespēja pieteikties uz Bauskas rajona Padomes un Baltijas-Amerikas Partnerattiecību programmas finansējumu. Mērķis cēls – iesaistīt pilsoņus, stiprināt demokrātiju. Apsveicami!
Vairākas grupas pieteicās, ieguva līdzekļus. Konkurence bija sīva. Jādomā, ka žūrija, kura piešķir finanses, arī bija kompetenta. Šķiet, ka pirmie rezultāti sasniegti – izglītoti bērni, viņu vecāki, apzināta vēsture. Prieku rada tas, ka ir atsevišķa ļaužu daļa, kura interesējas par notiekošo, saņem līdzekļus, izglītojas paši un veicina citu apgaismību. Arī «Bauskas Dzīve» sekoja līdzi šim procesam.
Gribētos, lai šo cilvēku entuziasms būtu bijis arī tiem, kuri pēc Bauskas ielu rekonstrukcijas nemitīgi zvanīja uz redakciju. Tur nav tā, citur šā; kā pieņems jauno kārtību?! Uzklausīti vairāki šādi telefona zvani. Runāju ar pilsētas Domes priekšsēdētāju. Viņa atzina, ka labprāt uzklausītu iedzīvotāju iebildumus, priekšlikumus un risinātu tos konstruktīvi. Pozitīvi. Kāpēc cilvēki uzreiz nevērsās Domē? Tās darbība ir atklāta un domāta tieši iedzīvotājiem. Savu tiesību nezināšana, aizspriedumi, nepatīkamas atmiņas par iepriekšējo Domi? Jāpiekrīt ANO pārskatā teiktajam par NVO minimālo spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Šajā jautājumā ir divas versijas – toreiz politiķi neuzklausīja NVO vai arī pašiem nav intereses kaut ko ieteikt.
Pēc sarunas ar kādu Domes politisko pārstāvi secināju, ka pilsētā aktīvi ir pensionāri un invalīdi, bet ne vieni, ne otri nav tā pa īstam saistīti, piemēram, ar jauno braukšanas kārtību rekonstruētajās ielās.