Nejauša apstākļu sakritība tieši šajās dienās rosina pārdomas, kurās līdzās mīt neizpratne, bezspēcības apjauta, kā arī paļāvība laikam un liktenim, kurš visu tāpat noliek savās vietās.
Nejauša apstākļu sakritība tieši šajās dienās rosina pārdomas, kurās līdzās mīt neizpratne, bezspēcības apjauta, kā arī paļāvība laikam un liktenim, kurš visu tāpat noliek savās vietās. Nesen beidzu lasīt īpatnu grāmatu, žurnālistes Mersedes Salnājas atmiņu uzplaiksnījumus “Vilis Lācis. Kādas sievietes stāsts”. Secinājums nepārprotams – talantīgā rakstnieka cilvēciskās īpašības bijušas zemiskas un gļēvas. Pilnīga bezspēcība pastāvēt par sevi, savu zemi un saviem jaunības ideāliem. V. Lācim bija raksturīga klusēšana izšķirīgu lēmumu pieņemšanas brīžos. Nedz iebildis, nedz atbalstījis, vien klusu ļāvis Abreni ar četriem pagastiem Krievijai pievienot, tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Sibīriju izsūtīt, krievu armijniekiem labākos Rīgas dzīvokļus atvēlēt. Un tas viss – klusējot un neprotestējot.
Rīt 17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena, kad pirms 64 gadiem, maz iebilstot un pretim stājoties, tika ļauts sabradāt valsti, izpostīt tūkstošiem cilvēku likteņu.
Nemaz nevēloties pagātni kā ļaunu rēgu vilkt no atmiņu kambariem laukā ikreiz, kad melnām lentēm zīmēti datumi kalendārā pavīd, tomēr okupācijas vārds uzplaiksnī, šoreiz tieši mūsu avīzes lasītāju rosināts. Tās ir daudzas elektroniskā veidā paustas pārdomas par 7. jūnija publikāciju “Pilsētnieku divas morāles par Pionieru ielas 2 apbūvi”. Šodien tās pārskatu tāpēc, ka liktenim labpaticies ironizēt – Bauskas Domes sēdi ar tajā paredzēto balsojumu par degvielas uzpildes stacijas (DUS) būvi pilsētā sasaukt tieši rīt.
“17. jūnijā jau reiz ienāca tanki Latvijā, tagad 17. jūnijā atkal ienāks benzīna tanki Bauskā. Mani cenas nesatrauc, jo Bauska pilna ar “naftiniekiem”. Kamēr vads ies caur mūsu rajonu, DUS tāpat neizmantošu. Turpmāk Bauskā 17. jūniju varēs atzīmēt kā pilsētas okupācijas ar “tankštellēm” gadadienu. Piketu, protestus, citādas atļautas aktivitātes 17. jūnijā vajadzētu rīkot, uzaicināt televīziju, lai paliek paaudzēm liecība, kā baušķenieki cīnās par savu pilsētu. Baušķenieki laikam pamodušies, tikai nedaudz par vēlu – tāpat jau viss izlemts. Bauskai būs savs tēls – lielveikalu un benzīntanku meka.”
Runājot par roku mazgāšanu un tualeti. “cerams, katrā tajā DUS un lielveikalā varēs rokas nomazgāt un pačurāt bez maksas, kā tas ir ārzemēs. Universāla recepte – jebkurā vietā, kur nav mazmājiņas, vajag jaunu DUS uzcelt. Jau tagad bezvēja dienās Kalna un Zaļās ielas apvidū prasās pēc skābekļa maskas. Varbūt uzņēmēji, kas ar DUS vairos darba vietas, drīz uzstādīs uz ielas skābekļa automātus un atkal nopelnīs?”
Tā domā neliela daļa, protams, taču neba visiem ir iespējas un prasme elektroniski savu viedokli paust. Domā arī deputāti, kā rīt lemt un balsot, lai pilsētu, savu amatu un godu saglabātu. Jācer, ka vēl ir, ko glabāt un par ko domāt.
