«Viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem ir brīva personu pārvietošanās. Un tas nozīmē lielus imigrantu plūdus.
«Viens no Eiropas Savienības (ES) pamatprincipiem ir brīva personu pārvietošanās. Un tas nozīmē lielus imigrantu plūdus. Mēs negribam Latvijā redzēt ķīniešu, turku, melnādaino kvartālus!» – tāds ir viens no «Kluba 415» pretargumentiem iestājai ES.
ES jau skaita viesstrādniekus
Jā, Eiropas pilsoņiem ir tiesības apmesties uz dzīvi, brīvi pārvietoties, uzturēties, strādāt un mācīties jebkurā ES valstī ar tādiem pašiem noteikumiem kā šo valstu pilsoņiem.
Eiropas Komisija (EK) pat publicējusi aprēķinus, cik daudz austrumeiropiešu varētu meklēt darbu Eiropas Savienībā. Skaitļi ir iespaidīgi, bet ne tik uztraucoši. Tagad, piemēram, Vācijā ir septiņi miljoni ārzemnieku. Tiek prognozēts, ka 2005. gadā Vācijā varētu būt 1,3 miljoni strādnieku no kandidātvalstīm (baltiešu izceļotāju zem 100 tūkstošiem, bet poļu – ap pusmiljona). 2010. gada prognozēs jau tuvu pie diviem miljoniem austrumu viesstrādnieku, bet tas tik un tā būtu tikai 2,4 procenti no Vācijas pamatiedzīvotāju skaita. Kandidātvalstīs tomēr ir četras reizes mazāk strādājošo (50 – 60 miljonu) nekā ES.
Ticamāka ir Latvijas iedzīvotāju izceļošana
Vēsture pašreizējiem ieceļotājiem Latvijā ir atstājusi neiedzīvošanās sajūtu. Visnopietnākā minoritāte, uz ko tas attiecas, ir krievi Baltijā. Pat ja krievi pieņems Latvijas pilsonību, liela daļa, pēc EK prognozēm, meklēs iespēju atstāt diezgan neviesmīlīgo un ekonomiski sarežģīto vidi, kurā atrodas. Viņu mērķis nebūs Krievija, bet Vācija, Francija un citas bagātākas valstis. Krievi Baltijā būs krievi Eiropā, ar ko ES jau sākusi rēķināties.
Zināms, ka daudzi Latvijas pilsoņi, tāpat kā citu kandidātvalstu iedzīvotāji, dodas sezonas darbos uz ES valstīm, lai nopelnītu vasaras mēnešos ievērojami vairāk nekā gada laikā, strādājot dzimtenē. Bet dažkārt ES valstu uzņēmēji to izmanto ļaunprātīgi. Piemērs tam ir šīs vasaras skandāls Zviedrijā, kur zemeņu lasītājus no Baltijas piespieda parakstīt verdzisku kontraktu.
Latvijai daudz bīstamāka ir «smadzeņu aizplūšana» uz Eiropu un ASV. Straujās tehnoloģiju attīstības iespaidā vēl pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem dažādās valstīs. To jau pierāda Vācijas un Zviedrijas nesenā rīcība, pasludinot par desmitiem tūkstošu darba atļauju izsniegšanu citu valstu datorspeciālistiem.
Robežbarjeras netiks atjaunotas
Pretstatā iedzīvotāju bažām par ieceļotāju pieplūdumu, ES cenšas atvērt darba tirgu un veicināt darbaspēka plūsmu. Eksperti uzskata, ka, īstenojot vienotu ekonomisko un monetāro savienību, Eiropas darba tirgus «sakustēsies», pieaugs konkurence un darba kvalitāte.
ES dalībvalstis pieliek daudz pūliņu, lai ierobežotu nelegālo imigrantu ieplūšanu. Tomēr ne visas aktivitātes noris veiksmīgi. Viens no pēdējā laikā skumjākajiem notikumiem bija Lielbritānijas jūras robežkontroles punktā, kur kravas mašīnas tomātu konteinerā imigrācijas dienesti atrada 58 nosmakušus nelegālos ieceļotājus no Ķīnas.
Domājams, ka Latvijai nevajadzēs atklāt tādas nelaimes, jo lētāka darbaspēka pieplūdumu visvairāk izjūt augstāku labklājības līmeni sasniegušas valstis, kā Vācija, Lielbritānija vai Zviedrija.
Šajās valstīs vislielākais pieprasījums ir pēc zemāk kvalificēta darbspēka. Īsāk sakot, ārzemnieki padara to, ko vietējie negrib.
Iekšējie un ārējie migranti
ES kļūs aktuāls arī imigrantu kopienu jautājums. Ir būtiska atšķirība starp «iekšējiem» migrantiem – personām, kuras bauda ES pilsonību un brīvas pārvietošanās tiesības – un «ārējiem» imigrantiem no trešās pasaules valstīm, kuriem tādu nav. Daži starptautiski līgumi, kas noslēgti starp ES un trešās pasaules valstīm, kā Turciju un Maroku, garantē šo valstu pilsoņiem ierobežotas tiesības nodarbinātības jomā. Citu trešās pasaules valstu iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, ka viņiem ir pastāvīga uzturēšanās atļauja viesošanās valstī, nepieder nekādas tiesības, kuras garantētu ES likumdošana.
Tāpēc jāšaubās, vai pārskatāmā nākotnē Rīgā varētu parādīties ķīniešu un afrikāņu kvartāli… Un ja kādreiz arī būs, tas nozīmēs, ka Latvijā jau būs tik augsts dzīves līmenis, ka paši vairs negribēsim tīrīt savas ielas.
