Vecumnieku novadā, kas savulaik varēja lepoties ar pašvaldības spēju vienoties arī sarežģītu lēmumu pieņemšanā, nu augstu vilni situsi neiecietība. Nav jau grūti pamanīt, ka cilvēks ar lielu atbildību, kurš dara pats un ir prasīgs pret sevi un citiem, ir reizē gan neērts, gan arī daudz vieglāk ievainojams nekā tāds, kas strādā tikai «uz papīra» un kam ir papilnam laika, lai meklētu citu kļūdas. Tādas atrast nav grūti, jo kļūdu, kā zināms, nav tikai tiem, kas nekā nedara.
Kaut arī visi taču zina, ka mēģināt spodrināt savu tēlu uz citu cilvēku kļūdu fona ir zemiski, daudzi tā tomēr dara. Sajūtot vieglu laupījumu, aizmirsts tiek viss – ideja, komandas darbs, novada un valsts intereses. Nu esam kļuvuši slaveni visā valstī ar raupju, niknu, neiecietīgu uzbrukumu novada domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Kovalam.
Tikai vislabākos vārdus
Strādājot ar Jāni Kovalu jau daudzus gadus, mēs varam par viņu sacīt tikai vislabākos vārdus. Jānis ir vienmēr pieejams, gatavs ieklausīties un atbalstīt. Viņam ir plašas zināšanas. Viņš ir viens no ļoti nedaudzajiem, kas spēj redzēt novadu kopumā, nevis tikai centru, kādu atsevišķu pagastu vai iestādi. Jānis saredz kopsakarības, un viņa ieguldījums ikviena jautājuma risināšanā ir bijis augstvērtīgs.
Vēl Jānī Kovalā redzam kādu augsti vērtējamu, cildenu īpašību – viņš nevairās uzslavēt citu cilvēku veikumu, viņam arvien atrodas kāds labs, uzmundrinošs vārds, ko otram pasacīt.
Šajā ziņā viņa uzvedība kardināli atšķiras no anonīmajiem ļaunmēlīgajiem interneta komentētājiem, kam pašiem tik liels kauns par sacīto, ka vairās pat to parak-stīt ar savu vārdu.
Vai tikpat labi nevarētu būt, ka visu to neapvaldīto kritiku internetā ģenerē kāda neliela grupiņa savstarpēji saistītu indivīdu vai pat viena persona, kas domās, iespējams, «pielaiko» sev Jāņa Kovala amatu?
Mēs nekādi nespētu iedomāties, ka pats Jānis Kovals pēkšņi sāktu rakstīt kādā portālā negatīvisma pilnus, nomelnojošus komentārus par kādu savu oponentu. Viņu pazīstam kā pavisam cita kaluma cilvēku ar augstu inteliģenci.
Uzskatām, ka ir bezatbildīgi no portālu puses pieļaut šādu pašapspļaudīšanos. Vai domājam arī par to, ka šīs interneta pelavas lasa mūsu jaunieši? Kādu attieksmi mēs varam sagaidīt, piemēram, pret skolu, ja jaunietis lasa nievājošus vārdus par savu direktoru?
Šai problēmai ir pārsteidzoši vienkāršs risinājums – prasība komentētājam autorizēties. Kad tā stājās spēkā, piemēram, portālā vecumnieki.lv, visas nievu straumes tūdaļ pat apsīka, jo to producētāji ir gļēvi.
Nepieņemams veids, kā tiek uzbrukts
Atceramies laiku pirms Jāņa Kovala stāšanās amatā. Tad kultūras un izglītības jomā valdīja liela neskaidrība. Bija grūti saņemt atbildes uz jautājumiem, paziņojumi un rīkojumi pienāca pēdējā brīdī. Bija daudz vārdu un runu, bet reālas darbības nebija. Vai nav dīvaini, ka toreiz nevienam netika uzbrukts, ka visus tāda gaisotne it labi apmierināja?
Gluži paradoksālā kārtā daudzi jūtas labāk savos amatos, ja viņiem līdzās ir ļaudis, kas… neizrāda pārāk lielu ieinteresētību savā darbā. Laikam jau tāpēc, ka arī pašiem trūkst redzējuma, intereses, sirds degsmes.
Ja nu šādā vispārējās samierināšanās un inertuma vidē ierodas cilvēks, kas vēlas strādāt un šo vidi sakārtot, tad nav grūti saprast, kāpēc viņš ir neērts, traucējošs, kādēļ pret viņu vēršas tik negants niknums, kāpēc tik gaidīta, kārota un izcelšanas vērta kļūst katra viņa kļūda.
Nerakstām šo rakstu Jāņa Kovala aizstāvībai. Ne mums vērtēt, cik nopietnas vai mazāk nopietnas ir viņa kļūdas. Bet mums ir nepieņemams veids, kā viņam tiek uzbrukts. Novada labā viņš ir paveicis daudz, un par viņa veikumu ir zināms pat mums, cilvēkiem, kas diendienā neseko domnieku gaitām.
Kāpēc par to netiek runāts? Kāpēc visam Jāņa paveiktajam, īpaši šajā prasīgajā simtgades gadā, vairs nav nekāda svara? Kāpēc viņa apsūdzētāji tik ļoti izgaršo, tik ļoti svin tieši viņa kļūdas?
Mācīties no Norvēģijas uzņēmumiem
Mēs varētu mācīties, kā problēmas tiek veiksmīgi risinātas Norvēģijas uzņēmumos. Ja kāds vēlas norādīt uz otra kļūdām, viņš vispirms labu brīdi runā par savējām. Pēc tam viņš akcentē otra cilvēka labās īpašības un veikuma nozīmi, un tikai pēc tam ar iepriekš pārdomātiem, saudzīgiem vārdiem norāda uz nepieciešamām korekcijām. Tiek pausta arī gatavība sniegt atbalstu.
12 gadu darba pieredze Norvēģijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, diendienā strādājot ar profesionāļiem, ir pierādījusi, cik cieņas pilna pret otru cilvēku ir šāda attieksme un cik efektīva tā ir. Ar šādu attieksmi arī «grūtās» sarunas, pat cēloņu un seku analīzes sapulces kļūst iedrošinošas un motivējošas. Cilvēki nejūtas pazemoti, viņos netiek iedvestas bailes no rīcības. Sapulces sasniedz savu patieso mērķi – palīdz labāk izprast situāciju un veiksmīgāk lietot savas zināšanas un prasmes uzņēmuma kopējam labumam.
Vai mēs tā nevaram? Kāpēc? Vai atkal lai vainojam okupāciju, čekistus, komunistiskās pagātnes domāšanas stereotipus? Varbūt īstais iemesls ir tas, ka demisijas prasītājiem patiesībā nerūp ne normāla saskarsme, ne risinājumi? Vai gan citādi viss notiekošais un tā atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos tik ļoti atgādinātu tautas valodā izplatīto teicienu par «raušanos pie siles»?
Nebalsosim par tiem, kuri kritizē citus
Šoreiz Jānis Kovals palika amatā. Bet ir biedējoši, ka to izšķīra tikai viena balss! Ja nu kāds deputāts būtu, piemēram, saslimis?
Taču šī notikuma sakarā ir arī kaut kas labs. Ir skaidri parādījis, par ko katrs deputāts iestājas.
Varbūt ir vērts paturēt to atmiņā līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām? Var-būt ir arī vērts reiz līdz galam saprast to, ka kritizētāji nekad nav darītāji, savukārt tiem, kuri dara, tiem neatliek laika meklēt citu kļūdas un organizēt uzbrukumus. Tas, kurš runā sliktu par otru, patiesībā taču neko par to otru nepasaka. Tikai par sevi viņš var pateikt, un, tā runādams, viņš nudien arī pasaka!
Līdz šim esam varējuši lepoties, ka mūsu Vecumnieku novada pašvaldība ir spējīgāka strādāt un pieņemt lēmumus nekā daudzas citas pašvaldības. Mēs vēlētos, lai tā ir arī turpmāk.
Tāpēc nākamajās vēlēšanās mēs nebalsosim par kandidātiem, kuri kritizē citus un lielās, ka paši varētu izdarīt labāk. Mēs balsosim par tiem, kas ir pietiekami drosmīgi, lai runātu labu pat par saviem politiskajiem pretiniekiem, balsosim par tiem, kas negaida un jau dara, par tiem, kas augstāk par burta kalpību uzlūko novada iedzīvotāju intereses.
