Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē.
Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē. Par cilvēku centieniem sabalansēt ikdienas izdevumus ar uzkrājumu veidošanu nākotnei liecina viņu pieaugošā interese par ieguldījumu iespējām, kā arī dati par uzkrājumiem novirzīto līdzekļu apjoma pastāvīgu kāpumu.
Plašāk par to, ko iegūsim, veicot iemaksas pensiju sistēmas trešajā līmenī, pastāstīs “Hansabankas” Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītāja Tīna Ķuze.
– Valsts pensija spēj nodrošināt tikai daļu no katra strādājošā ierastā ikmēneša ienākumu apjoma. Tāpēc ikvienam jādomā par papildu uzkrājuma veidošanu vecumdienām. Piemēram, attīstītās Rietumu valstīs jebkurš iedzīvotājs sāk uzkrāt pensijai līdz ar darba gaitu sākšanu. Pensiju 3. līmenis ir viens no tiem veidiem, ar kura palīdzību ikvienam strādājošajam ir iespēja laikus parūpēties par savu finansiālo labklājību pēc aktīvo darba gaitu beigām. Dalība pensiju 3. līmenī nozīmē brīvprātīgas iemaksas paša vai darba devēja izvēlētā privātā pensiju fondā. Tātad iemaksas var veikt gan darba devējs par sava uzņēmuma darbiniekiem, gan privātpersona individuāli.
Varam uzdot sev vienkāršu jautājumu – vai vēlamies dzīvot ar tāda lieluma pensijām, kādas ir pašlaik? Domāju, lielākā daļa iedzīvotāju atbildētu, ka ne. Diemžēl jāņem vērā arī demogrāfiskā situācija. Jau vairāk nekā desmit gadu tā ir ar mīnusa zīmi, tātad – strādājošo skaits uz vienu pensionāru samazināsies arī turpmāk. Tas nozīmē, ka valsts varēs atļauties maksāt vēl mazākas pensijas vai arī nākotnē strādājošajiem – mūsu bērniem – būs vēl lielāki sociālie nodokļi. Daļa no šīs problēmas tiks atrisināta ar pensiju otro līmeni, kura darbība ir veiksmīgi sākta Latvijā, taču aprēķini rāda, ka arī ar šiem līdzekļiem cilvēki var cerēt vien uz aptuveni 50% no saviem pašreizējiem ienākumiem. Savukārt attīstīto valstu statistika liecina, ka cilvēkam pensijā normālai dzīves baudīšanai ir nepieciešami apmēram 80% no saņemtās aktīvo darba gaitu algas. Pieņemamam dzīves līmenim trūkstošos līdzekļus iespējams uzkrāt, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, un izmantot tos, sākot no 55 gadu vecuma, t. i., 7 gadus pirms Latvijas valsts garantētās vecuma pensijas saņemšanas.
Ja cilvēks veic iemaksas patstāvīgi, papildus jāņem vērā fakts, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieks katru gadu no valsts var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā no veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.
Attīstītajās valstīs lielākā daļa uzņēmumu veic iemaksas privātajos pensiju fondos, lai uzkrātu līdzekļus saviem darbiniekiem. Šī pieeja personāla politikas veidošanā atmaksājas ar uzviju – darbinieki ir lojāli pret uzņēmumu, kurā viņi strādā, samazinās strādājošo rotācija, kas nozīmē ietaupījumus, ko citkārt vajadzētu tērēt jaunu darbinieku apmācībai un darba efektivitātes pazeminājuma novēršanai, zaudējot pieredzējušus speciālistus. Papildus uzskaitītajiem ieguvumiem uzņēmums iegūst nozīmīgas nodokļu atlaides.
Ja darba devējs veic iemaksas pensiju fondā, tās līdz 10 % apmērā no darbinieka bruto algas netiek apliktas ne ar sociālo, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli (skatīt piemēru raksta beigās). Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītām iemaksām. Turklāt iemaksu apjoms un regularitāte nav noteikta, tas vairāk ir uzņēmuma paša lēmums.
Pēdējo divu gadu laikā ļoti strauji aug to uzņēmumu skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā pensiju fondā. Tādējādi tiek samazinātas uzņēmuma izmaksas un nodrošināts reāls naudas uzkrājums darbiniekiem. 2005. gada beigās uzņēmumu skaits, kuri izvēlējās Hansa atklāto pensiju fondu iemaksu veikšanai, salīdzinājumā ar 2004. gada beigām bija pieaudzis par 62%. Jāpiemin, strādājošo ērtībām katru dienu ir iespēja sekot līdzi kapitāla pieaugumam “Hansabankas” internetbankā hanza.net.
Vēl viens iemesls, lai iesaistītos pensiju sistēmas trešajā līmenī, ir iespēja ar salīdzinoši nelielām iemaksām piedalīties ieguldījumos akcijās un obligācijās. Piemēram, Hansa pensiju 3. līmeņa ieguldījumu plāna Dinamika + (EUR) 2005. gadā ienesīgums bija 15.42%*. Lai sāktu papildpensijas kapitāla krāšanu pensiju fondā, uzņēmumiem ir nepieciešams noslēgt kolektīvo līgumu, bet privātpersonām – individuālās dalības līgumu jebkurā “Hansabankas” filiālē vai norēķinu grupā.
Iespējams, ka daļai lasītāju visi uzkrājumu produktu nosaukumi un to ieguldījumu nosacījumi šķiet sarežģīti un nesaprotami, un tas ir normāli. Lai rastu pareizo risinājumu, pēc padoma jādodas uz “Hansabanku”. Bankas filiālēs strādā kompetenti speciālisti, kas konsultēs par piemērotākā uzkrājumu produkta izvēli.
* – Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.
***
Piemērs darba devēju līdzekļu ietaupījumam darba algas palielināšanas gadījumā:
Sākotnējā situācija; Darbinieka ienākumu palielinājums Iemaksa pensiju fondāAlgas palielinājums
Bruto alga 500,00 500,00 573,26
Darba devēja iemaksa pensiju fondā 0,00 50,00 0,00
Darbinieka sociālais nodoklis 45,00 45,00 51,59
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 105,75 105,75 122,42
Neto alga 349,25 349,25 399,25
Darbinieka ienākumi kopumā 349,25 399,25 399,25
Darba devēja sociālais nodoklis 120,45 120,45 138,10
Darba devēja kopējās izmaksas 620,45 670,45 711,36
