Laikraksta lasītājs jautā, vai ir tiesības darba laikā apmeklēt ārstu, kurš citkārt nav pieejams. Vai darba devējs ir tiesīgs liegt šādu iespēju vai likt šim nolūkam ņemt bezalgas brīvdienu?Atbildi sagatavojusi Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas juriskonsulte Maija Pastare. – Ja tās ir obligātās veselības pārbaudes, kas paredzētas normatīvajos aktos vai darba koplīgumā, tad darba devējam jāizdod rīkojums par veselības pārbaudi un jāsedz izdevumi par šādas pārbaudes veikšanu. To nosaka Darba likuma 82. pants. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par šo laiku, kā paredz Darba likuma 74. panta pirmās daļas 1. punkts.Kur valda darba devēja un darbinieka pozitīva savstarpēja attieksme, mutiski vienoties par ārsta apmeklējumu nav grūti. Tomēr darbiniekam drošāk, ja viņš no darba devēja iegūs rakstisku apstiprinājumu savstarpējai norunai –atļaujai atstāt darba vietu vai šajā dienā vispār neierasties darbā. Tātad jāraksta iesniegums darba devējam, minot iemeslu darba kavējumam vai brīvai dienai.Ja darba devējs nepiekrīt dot apmaksātu brīvu laiku ārsta apmeklējumam, var lūgt brīvdienu – atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Darba likuma 153. panta 3. daļa paredz, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, bet likums neparedz, ka darba devējam tas obligāti jādara.Ārkārtas gadījumos var izmantot Darba likuma 147. pantu «Īslaicīga prombūtne». Šā panta pirmā daļa paredz, ka darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.Savukārt panta otrajā daļā rakstīts, ka darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu.Likumā nav noteikts, cik ilga var būt «īslaicīgā prombūtne», tāpēc šis darba likuma pants būtu jāizmanto godprātīgi atsevišķos ar veselību saistītos gadījumos, ja ārsta apmeklējums nav iespējams citā, no darba brīvā laikā vai pēkšņi pie ārsta jāved tuvinieks.Darba devējs var pieprasīt darbiniekam šo ārkārtas apstākļu pierādījumu. Tādā gadījumā jāprasa ārstam izrakstīt dokumentu – speciālo 27. veidlapu, kas būs apliecinājums vizītei pie ārsta.Pacientam, kurš atnācis pie ārsta uz konsultāciju, ir tiesības prasīt ārstam izrakstīt darbnespējas lapu A arī vienai dienai. Darbiniekam gan jāņem vērā, ka šī viena diena, par kuru ir izsniegta darbnespējas lapa A, darba devējam nav jāapmaksā.
