Pieļauju, ka vairākumam baušķenieku pozitīvas izjūtas radīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viesošanās mūsu rajonā.
Pieļauju, ka vairākumam baušķenieku pozitīvas izjūtas radīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viesošanās mūsu rajonā. Varēja redzēt, ka gan amatpersonas, gan iedzīvotāji šim notikumam bija gatavojušies. Kad prezidente ieradās Korfa dārzā, cilvēki bija pozitīvi «uzlādēti» un, šķiet, prāts nenesās uz slikta darīšanu.
Arī manī šis notikums radīja patīkamas emocijas. Ar prieku klausījos rajona Padomē notikušo diskusiju ar pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem. Īpaši minams Mežotnes pils direktores Dzintras Līces argumentētais un uz faktiem balstītais stāstījums.
Ceturtdienā sakarā ar prezidentes vizīti diezgan vēlu beidzu darbu. Biju nodomājusi atpūsties pēc saspringtas darbdienas. Nesanāca… Jo, raugi, kādu gabaliņu no manas mājas atrodas veikals. Nesen atvērts. Ērti, jo dažu minūšu gājienā var iepirkties. Bodē ir visai plaša ikdienā nepieciešamo preču izvēle. Pārdevējas, cik nācies saskarties, – laipnas, runā valsts valodā.
Taču ceturtdienas naktī pie veikala notika «tusiņš». Nebūtu jau nekas traks, ja jaunieši sēdētu mierīgi, dzertu alu un netrokšņotu. Šajā reizē izklaide sita augstu vilni – skanēja dziesmas krievu valodā, tauta bļaustījās. Atklājās, kāda kaimiņiene pat gājusi aizrādīt (protams, nelīdzēja), citi bija sašutuši par troksni. Ap četriem naktī zvanīju vietējai policijai, lai ieved kārtību pie bijušās Iecavas maizes ceptuves, tagadējā veikala. Nezinu, vai kārtības sargi atbrauca, taču drīz pēc telefona zvana pasākums beidzās.
Lielāku sašutumu radīja un iepriekšējās dienas labo auru sabojāja veikala īpašnieka attieksme. Teicu, ka pie veikala notiek ne īsti likumīgas lietas un tas nav normāli. Uz to viņš atbildēja, ka šeit nekas tāds nenotiek un vispār – viss ir pilnīgā kārtībā.
Šķiet, tas nav normāli. Jo, raugi, likumdošana paredz ievērot klusumu no pulksten 11 vakarā līdz pulksten septiņiem otrā rītā, tā netraucējot iedzīvotāju mieru. Rādās, ka Iecavā ir citi likumi.
Atceros laikus, kad pagastā bija municipālā policija. Tā rīkoja reidus – ķēra cigarešu tirgoņus, raudzījās, lai nenotiktu nebūšanas. Piekrītu, tas bija dārgs prieks un Valsts policija nevar plēsties pušu, lai veiktu simt darbu. Tomēr pieņemto likumu izpilde būtu jākontrolē, lai daži iecavnieki nedzīvotu pēc saviem likumiem.
