Bauskas pašvaldībai izdodot rīkojumu visas mājas aprīkot ar siltuma skaitītājiem, atkal uzbangojusi interese par namu apsaimniekošanu.
Bauskas pašvaldībai izdodot rīkojumu visas mājas aprīkot ar siltuma skaitītājiem, atkal uzbangojusi interese par namu apsaimniekošanu.
Valstī un arī Bauskā, kā arī rajona pagastos ir dažādas īpašuma formas – pašvaldības, valsts un privātais īpašums. Privāto īpašumu īpatsvars pieaudzis, namus denacionalizējot, par sertifikātiem privatizējot bijušās pašvaldības ēkas un dzīvokļus, iegūstot mājas un dzīvokļus par pajām.
Vairākums bijušo valsts un pašvaldību namu iemītnieku, kas dzīvokļus privatizējuši par sertifikātiem, sava nama apsaimniekošanu uzticējuši SIA “Bauskas namsaimnieks”. Parakstot pirkuma līgumu ar Bauskas dzīvojamo namu vai pagastu privatizācijas komisiju, viņi apņēmās mēneša laikā pēc privatizācijas šādu apsaimniekošanas līgumu noslēgt. Taču katram dzīvokļa īpašniekam jāsaprot, ka īstā īpašuma cena ir tirgus vērtība. Bauskā pirmie to apzinājās Kareivju ielas 3 iedzīvotāji. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS, turpmāk saukta par sabiedrību – A. L.) bezpeļņas organizācijas K3 dibinātāji, tad sekoja DzĪKS “Sābri”, “12 kaimiņi” u. c.
Būt īpašniekam
Daudzi vēl neapjauš, ka būt īpašniekam – tas ir dzīvesveids. Svarīgākais ir apzināties, ka ikkatra īpašnieka rūpe ir ne vien dzīvoklis, bet arī visa māja, zeme ap to, pagrabs, caurules, jumts un kāpņu telpa. Manuprāt, veiksmīgākie būtu divi apsaimniekošanas varianti: n dzīvokļu īpašnieki māju pārvalda un apsaimnieko paši saviem spēkiem, paši slēdz līgumus ar visiem pakalpojumu sniedzējiem; n dzīvokļu īpašnieki slēdz līgumu ar kādu apsaimniekošanas uzņēmumu (“Bauskas namsaimnieku”, kādu no DzĪKS, apsaimniekošanas firmu u. c.). Šajā gadījumā būs tā pati shēma, tikai starp DzĪKS un pakalpojumu piegādātājiem atradīsies apsaimniekošanas uzņēmums, kas arī vēlēsies kaut nedaudz pelnīt.
Darbojas principi
DzĪKS darbības pamatā ir šādi principi: n tā ir uzņēmējsabiedrība un drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, tā ir bezpeļņas organizācija. Tāpēc tās peļņa gada beigās netiek aplikta ar nodokli un tā var uzkrāt amortizācijas atskaitījumus, tos uzkrājot mājas rezerves fondā kapitālremonta veikšanai; n tajā tiesīgi apvienoties tikai to namu vai mājas dzīvokļu īpašnieki, ko šī sabiedrība apkalpo. Sabiedrībā iestājas brīvprātīgi. Taču tie, kas to nav izdarījuši, tāpat maksā sabiedrībai apsaimniekošanas izdevumus. Nekooperatīva biedriem tie var būt tādi paši, taču, lai ieinteresētu visus līdzdarboties, sapulce drīkst noteikt lielāku maksu; n dažādu jautājumu izlemšanā katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu viņam mājā pieder; n sabiedrības dalībnieki ir atbildīgi par sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrības pamatkapitālā.
Ja dzīvokļa īpašnieku kopsapulce pieņem lēmumu par DzĪKS dibināšanu, tā vienlaikus: n ievēl pilnvarotās personas, kas nodarbosies ar sabiedrības dibināšanas jautājumiem; n apspriež pamatkapitāla lielumu, kam jābūt vismaz 200 latu, veidošanas principus, pamatpajas lielumu; n izvērtē sabiedrības dibināšanas tāmi, kura būs aptuveni 500 latu u. c. jautājumus; n apstiprina nosaukumu un juridisko adresi; n apspriež sabiedrības dibināšanas līgumu.
Ieguvumi
Dzīvokļu īpašnieki, izveidojot sabiedrību, iegūst šādas iespējas: n samazināt kopīpašuma apsaimniekošanas izmaksas, n kontrolēt, kur tiek izlietoti mājas apsaimniekošanai iemaksātie līdzekļi, n pašiem izvēlēties apsaimniekotāju un pakalpojumu slēdzējus, n veidot naudas uzkrājumus.
Izstrādājot statūtus un sagatavojot sabiedrības dibināšanas dokumentu kopumu, informāciju var gūt šādos likumos: likumā “Par dzīvokļa īpašumu”, Kooperatīvo sabiedrību likumā, LR Civillikumā, likumā “Par bezpeļņas organizāciju”, likumā “Par uzņēmējdarbību”, likumā “Par LR Uzņēmuma reģistru”, Komerclikumā un daudzos Ministru kabineta noteikumos. Dibinot DzĪKS, būtu jāvēršas pie jurista, kas palīdzētu pareizi izveidot dokumentu kopumu un vadīt dibināšanas sapulces, izskaidrotu, palīdzētu rast pareizo risinājumu.
Jāsāk ar audzināšanu
Tagad, kad katrā namā uzstādīts siltuma skaitītājs, svarīgi, kā katrs ir kopis savu personisko īpašumu – dzīvokli –, vai tas ir siltināts, kādi krāni izvēlēti, vai ir nomainīti vai siltināti logi. Nozīmīgi vienoties par siltā ūdens režīmu, svarīgi aizvērt arī ārdurvis. Valdes locekļiem nav iespējams izsekot katra ienācēja gaitām, bet, ja to dara visi kopīgi, jūtoties kā saimnieki, tad ir panākumi. Piemēram, mēs, kooperatīva “12 kaimiņi” biedri, jau trīs reizes esam mainījuši siltā ūdens padeves režīmu, lai visi būtu apmierināti, mainām arī siltuma piegādes režīmu, jo vēlamies taupīt.
