Pienācis skaistais izlaidumu laiks. No savas jaunības to atceros kā romantisku cerību un sapņu laiku. Mums bija žēl šķirties no savas mīļās skolas, no klases biedriem, varbūt arī kādam no pirmās mīlestības.
Pienācis skaistais izlaidumu laiks. No savas jaunības to atceros kā romantisku cerību un sapņu laiku. Mums bija žēl šķirties no savas mīļās skolas, no klases biedriem, varbūt arī kādam no pirmās mīlestības. Izlaiduma vakarā nebija nekas neparasts, ka līdz rīta ausmai, rokrokā sadevušies, klīdām pa tuvākajām ielām. Varbūt gadījās pa kādai nerātnībai, bet tās bija naivas un labi domātas.
Neesmu no tām, kas gaužas, ka mūsu jaunībā viss bija labāks un skaistāks. Tomēr ar tīru sirdsapziņu varu teikt, ka mēs līdz neprātam nepiedzērāmies un neārdījāmies kā prātā jukuši. Atceros, ka daudziem no mums izlaidumā izdzertā vīna glāze bija pirmā.
Vēroju mūsu jaunos iecavniekus, pamatskolas beidzējus, pagājušās nedēļas nogalē un sāpēs domāju, kas būs tālāk. Pēc svinīgās ceremonijas, kad tika saņemta apliecība, vairākas grupiņas glītos uzvalkos pulcējās pie veikaliem Iecavas centrā. Puiši sapirka dzērienus, meitenes gaidīja ārpusē. Nopirkt viņiem izdevās, kaut gan astoņpadsmit gadu nebija nevienam. Iereibušu absolventu bariņi bija gan tirgus laukumā, gan estrādē, arī mazdārziņos.
Vai tiešām izlaiduma vakara svētīgākais brīdis bija piedzeršanās paziņu barā? Vai tas būtu skaļi teikts, ka šāda situācija liecina par jauniešu alkoholismu vai morāles vērtību degradēšanos un zudumu?
Neticu, ka skolā par šīm lietām nav runāts, bet laikam jau vispamatīgākās saknes katram no mums rodamas ģimenē. Vai jauniešus neinteresēja kopīgs vakars radu pulkā mājās, zaļumos vai kādā citā vietā? Tovakar redzēju arī dažus savrup klīstošus izlaidumnieku vecākus reibumā. Laikam jau katrs dzēra citā kompānijā. Tas ir mans spriedums. Neesmu vēl vecmāmiņa, man aug dēli. Esmu centusies viņos ieaudzināt pamatvērtības, kuras visos laikos ir bijušas cieņā. Galvenais – cieņu pret vecākiem un pašiem pret sevi. Arī labai slavai ir nozīme. Ļoti ceru, ka mans dēls izlaiduma vakara nakti nepavadīs parkā uz soliņa, guļot piedzēries.
Aizliedzot nevar veicināt izaugsmi, bet ir jārunā, jāstāsta. Vēl un vēl. Šodienas nogurumā bērnam neveltītais laiks ar uzviju jums atspēlēsies. Sāciet ar bērnu runāt jau tagad, māciet viņam strādāt un būt atbildīgam par sevi un līdzcilvēkiem.
Ar cieņu – VIZMA Iecavā
