Raksts «Par ģimenes māju tiesājas četrus gadus» («Bauskas Dzīve», 10., 13., 15. decembris, 2. lpp.) raisījis lasītāju diskusiju.
Raksts “Par ģimenes māju tiesājas četrus gadus” (“Bauskas Dzīve”, 10., 13., 15. decembris, 2. lpp.) raisījis lasītāju diskusiju. Piedāvājam portālā TVNET un “Bauskas Dzīves” mājaslapā izteiktos viedokļus.
“Deva tak naudu viņai, neņēma – par maz likās. Tagad nedabūs neko, tikai sliktu slavu kā kašķa meklētāja un “gaunere” (no krievu valodas “gņidovina”). Bauskā tādas zinu trīs. Divām līdzīgs liktenis – darbā neņem, ja paņem, tad cenšas ātri tikt vaļā.”
“Ko nozīmē “deva naudu”? Ja viņš būtu devis naudu bērniem, tad Ivetai nebūtu alimenti jāpieprasa Uzturlīdzekļu garantiju fondā.”
“Jautājums tiešs – cik liela ir summa, ar kuru Normunds cerēja atpirkties no bērniem?”
“Nesaprotu, ko jūs lielākā daļa uzklupāt nabaga Ivetai, bet neviens netiesājat vīru, kurš atļaujas aizmuguriski atstāt sievu ar bērniem uz ielas. Ivetai var novēlēt tikai daudz izturības, jo nevienam nenovēlu būt tādā situācijā kā viņa.”
“Varbūt Iveta cer no jaunā īpašnieka arī kādu žūksnīti sagaidīt?”
“Tracina šitādi cilvēki. Visas instances viņai atsaka, bet šī vēl neliekas mierā.”
“Atbalstu Ivetu un novēlu veiksmi tiesāties tālāk. Viņai nav jācer uz radu palīdzību, lai cik turīgi arī tie būtu. Bērniem ir tēvs, kura pienākums ir domāt par to, kā dzīvo viņa bērni.”
“Uz cita nelaimes savu laimi neuzcelsi – to gribu teikt cilvēkam, kurš, zinot apstākļus, māju nopirka. Tas, kurš pārdeva, viņu iegāza.”
“Neatbalstu Ivetu, lai prasa no vīra pusi naudas un ļauj cilvēkiem dzīvot savā mājā.”
“Tā Iveta izklausās pilnīgi traka un mantkārīga!”
“Varbūt kāda sieviete arī Latvijā izcīnīs savas tiesības. Novēlu Ivetai izturību un veiksmi!”
“Visi vīrieši pēc šķiršanās cenšas saviem bērniem pēc iespējas vairāk atņemt.”
“Reāls murgs, vispirms ļauj visam notikt un nevainīgam pircējam jācieš. Ginta vietā būtu izlicis tos cilvēkus no mājas!”
“Tas ir tāds pēcpadomju stils – domāt, ka valstij civiltiesiskā plāksnē tevi jāaizstāv, jārūpējas. Valsts nodrošina minimumu un pasīvu tiesību aizsardzību, pārējais ir paša rokās.”
“Mīļās sievietes, pirms atļaujat vīriem uz sava vārda pirkt kopīgus īpašumus, padomājiet par sekām!”
“Iesaku Ivetai meklēt sev advokātu no kādas citas ES valsts. Vietējās vārnas, īpaši Bauskā, cita citai acī neknābs.”
“Ivetas gadījums nav vienīgais. Viņa vismaz cīnās, daudzas sievietes pēc šķiršanās zaudē visu un neprasa neko, grib būt lepnas. Kopā ar viņām cieš arī bērni, kuriem klājas sliktāk.”
“Pircēji, domājiet, ko pērkat! Pirms slēdzat pirkuma līgumu, pārbaudiet, vai īpašumam nav apgrūtinājumu. Zemesgrāmatā viss nav rakstīts, jāpārliecinās arī pašvaldībās.”
“Kāda atbildība ir juristiem, kuri visas šitās “fīres nofīrē” un pēc tam rokas plāta? Vai notāra apstiprinājuma nebija? Lasot tekstā nosauktos likuma pantus, var apjukt. Kā tāda situācija vispār var rasties?”
“Vai tiešām nevar aiziet un pakonsultēties pie jurista? Ivetai jāuztur prasība pret bijušo laulāto, jo tiesas spriedumā minētais atzinums, ka viņš rīkojies prettiesiski, ir svarīgs. Uz to var pamatot prasību.
