Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Aptaujājām tos kandidātu sarakstus, kuriem saskaņā ar pēdējo trīs mēnešu reitingu datiem ir ticama iespēja iekļūt Saeimā.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Aptaujājām tos kandidātu sarakstus, kuriem saskaņā ar pēdējo trīs mēnešu reitingu datiem ir ticama iespēja iekļūt Saeimā. Kopumā partijām izvirzījām 13 jautājumu, katrā avīzes numurā publicējam un publicēsim atbildes uz vienu jautājumu. Trešdien varēsit lasīt, ko deputātu kandidāti domā par nodokļa ieviešanu darījumiem ar nekustamo īpašumu.
Tātad uz jautājumiem atbild: “Jaunais laiks” (JL), Zaļo un zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, ZZS), “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partija (TP), apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienība (LPP/LC) un Saskaņas centrs (SC).
JL
Valda Dombrovska vadībā “Jaunais laiks” ir izstrādājis inflācijas samazināšanas programmu. Galvenie akcenti: stingra fiskālā politika – tuvākajos gados jāpāriet uz bezdeficīta budžetu, jāierobežo nelietderīgie tēriņi, jānovērš pārspīlēta naudas izdošana gada beigās. Investīcijas energoefektivitātē jānosaka par prioritāti un plašāk jāīsteno mājokļu siltināšanas programma. Jāapliek ar nodokli spekulatīvie darījumi ar nekustamo īpašumu un vērtspapīriem. Jāveicina kreditēšanas novirzīšana no patēriņa uz ražošanu. Jārada programmas, lai veicinātu iedzīvotāju naudas novirzīšanu no patēriņa uz ieguldījumiem.
Konkurences veicināšana – stingrāk jāierobežo dominējošs tirgus stāvoklis, jākontrolē monopolistu tarifu pieaugumi. Valdības un Latvijas Bankas politikas koordinācija.
ZZS
Inflācija ir jābremzē. Pirmkārt, jāierobežo pārmērīgo patēriņa kredītu apmērs. Otrkārt, stingri jāierobežo aplokšņu algu prakse. Treškārt, jāveicina uzņēmēju gūtās peļņas ieguldīšana jaunās investīcijās. Ceturtkārt, spekulatīvie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem jāapliek ar nodokli. Piektkārt, jāizvērtē iespēja palielināt nodokļu slogu, iegādājoties luksuspreces.
PCTVL
Inflāciju var un ir nepieciešams samazināt. Bet vispirms jānodrošina iedzīvotāju ienākumi, ar likumu piesaistot minimālo algu, pensiju un pabalstu kāpumu reāla iztikas minimuma pieaugumam.
Lai samazinātu inflācijas tempus, nepieciešams: l pazemināt PVN likmes komunālajiem pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības precēm; l izmantot Latvijā preces no NVS valstīm, tai skaitā medikamentus; l normalizēt attiecības ar valstīm – resursu piegādātājām; l samazināt budžeta izdevumus, tajā skaitā minimizēt militāros tēriņus, atlikt ambiciozu projektu realizēšanu, nepieļaut ierēdņu algu pieauguma tempu palielināšanos, kas pārsniegtu vidējās algas pieauguma tempus valstī.
LPP/LC
LPP/LC recepte inflācijas ierobežošanā ir konkurences veicināšana. LPP satiksmes ministra Aināra Šlesera veiksmīgā darbība pierādījusi, ka konkurence ne tikai neļauj cenām pieaugt, bet pat ievērojami tās samazina. Piemēram, pareiza lidostas nodevu politika ļāva aviācijas tirgū ienākt daudzām aviokompānijām, tādēļ aviobiļešu cenas kritās līdz pat desmit reizēm. Savukārt trešā mobilo sakaru operatora ienākšana stimulēja mobilo sakaru tarifu nozīmīgu krišanos. Paradoksāli, bet, kamēr visās citās nozarēs bija vērojams straujš cenu kāpums, transporta un sakaru nozare piedzīvoja lielāko deflāciju jeb cenu samazināšanos.
TP
Jā, nepieļaujot budžeta deficītu, samazinot šķēršļus uzņēmējdarbībai, lai ierobežotu ražotāju un pakalpojumu cenu pieaugumu.
TB/LNNK
Inflācija noteikti jāierobežo, taču to nedrīkst darīt uz sabiedrības mazturīgās un vidēji turīgās daļas rēķina, piemēram, iesaldējot atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem.
Straujo patēriņa pieaugumu, kas ir viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem, var ierobežot, apturot neadekvāto nekustamā īpašuma bumu. Daudzi ekonomisti norāda, ka nekustamā īpašuma tirgū notiekošais Latviju ir pārvērtis par “burbuļekonomikas” zemi, kur straujais patēriņa pieaugums ir saistīts ar cerībām uz nākotnē gūstamo peļņu no darījumiem nekustamā īpašuma sektorā. Turklāt šajā jomā dominējošā ir “pelēkā”, valsts neuzskaitītā nauda, kuras brīvā plūsma ir jāierobežo.
SC
Inflāciju lielā mērā nosaka ārējie iemesli – piemēram, karš Irākā un tam sekojošais naftas un attiecīgi benzīna cenu kāpums –, un tos Latvijas līmenī regulēt nav iespējams. Inflāciju var daļēji samazināt, ierobežojot nekustamā īpašuma spekulatīvo cenu kāpumu, samazinot izdevumus ambicoziem projektiem (piemēram, NATO samita rīkošanai Rīgā), atsaucot Latvijas militāro misiju Irākā. Inflācijas tempus varētu mazināt arī citi pasākumi: ilgtermiņa noguldījumu stimulēšana iedzīvotājiem, pakāpeniska PVN samazināšana pirmās nepieciešamības precēm un komunālajiem pakalpojumiem (izmantojot izņēmumus, ko pieļauj ES direktīvas), lētu medikamentu un degvielas importa veicināšana no Krievijas un NVS valstīm. Taču galvenais ir cīnīties ne vien pret cenu pieaugumu, bet arī par iedzīvotāju ienākumu palielināšanos: darba samaksas kāpumu, pensiju un pabalstu indeksēšanu laikus.
