Pēc fotoattēla publikācijas «Bauskas Dzīves» 26.janvāra numurā «Ziemas peldes kā pozitīva atkarība» avīzes redakcija saņēma baušķenieces jautājumu, vai laikrakstam šķiet pieņemami pirmajā lapā publicēt fotogrāfiju, kurā acīmredzami pārkāpti valdības ierobežojumi par distances ievērošanu.
Jā, «Bauskas Dzīve» atzīst, ka modrība zudusi, un pateicas lasītājiem, kuri to cenšas uzturēt. Ētikas principu pārkāpumu apliecina arī avīzes redakcijas uzrunātie mediju eksperti.
Jāatspoguļo arī nepareizie notikumi
«Bauskas Dzīvei» komentāru par publikāciju sniedza jurists, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Dr. iur. docents Ivans Jānis Mihailovs. Viņš paskaidroja, ka preses uzdevums ir atspoguļot notikumus, informēt par tiem. «Informēt nozīmē stāstīt un rakstīt gan par labām, gan arī sliktām lietām, t. i., rakstīt par dažādiem notikumiem. Cits jautājums, par ko var diskutēt, – kā rak-stīt un kā komentēt, kādu viedokli paust, tā ir žurnālista un redaktora kompetence,» sacīja I. J. Mihailovs.
RSU docents paskaidroja, ka žurnālists, tostarp izdevums, atspoguļojot notikumu, likumpārkāpumu, neuzņemas atbildību par notikumu, ja vien nav saskatāma šī notikuma/ rīcības pārlieka popularizēšana vai atbalstīšana, kas attiecīgi var veicināt šādas rīcības atkārtošanu. «Ziņu selekcija – tikai pareizu vai labu notikumu atspoguļojums – kropļo demokrātiju un vārda brīvību,» paskaidroja Ivans Jānis Mihailovs. «Protams, varēja pievienot fotogrāfijai piebildi, ka ir svarīgi ievērot ierobežojumus, bet kopumā šis ir «parastais» atspoguļojums, kas ir normāli.»
Jāveicina saliedētība krīzes pārvarēšanā
Latvijas Universitātes pasniedzēja un Latvijas Mediju ētikas padomes priekšsēdētāja vietniece Skaidrīte Lasmane šo situāciju raksturo tā: «Fotogrāfija uz vāka patiešām ir kvalitatīva un koša. No vienas puses, tā noder, kā liecina paraksts, dzīvesprieka iedvesmojumam kritiskā situācijā, taču, no otras puses, ne peldētājām, ne fotogrāfam diemžēl «Covid-19» pandēmija un krīzes vadības norādījumi nav šķituši nopietni vērā ņemami. Mēmeles plašums un «dabas telpa» vismaz nelielu vienprātības žestu – dažu metru distanci – pilnībā pieļauj. Nepastāv pretruna starp norūdīšanās un solidaritātes vērtību krīzes situācijā.»
Skaidrīte Lasmane atzīmē, ka redakcijas atbildība ir ļoti nozīmīga. «Atbildība no redakcijas varēja izpausties kaut vai attēla parakstā, kurā situācijas konteksts pilnībā piemirsts. Mediji, protams, neatbild par distances normu pārkāpumu, taču par publikāciju saturu un to ietekmi uz cilvēku dzīvības, drošības sargāšanu un saliedētību krīzes pārvarēšanā gan.»
Vikija Valdmane-Rozenberga, strādā Latvijas Televīzijā un ir pasniedzēja Latvijas Universitātē, akcentē, ka medijam ir jābūt kā vēstnesim, kas maksimāli atspoguļo distancēšanos, «Covid-19» ierobežojumu ievērošanu. Protams, fotografēšanas brīdis bija 15 sekundes, un reāls apdraudējums tādējādi ir niecīgs, tomēr svarīgais distancēšanās vēstījums laikrakstam ir jāsniedz.
