Alkatības nodoklis – saka novadnieki.
Alkatības nodoklis – saka novadnieki
Iedzīvotāju ienākuma nodokļu atšķirību dēļ Latvijas valsts ir tiesīga pieprasīt no Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem piecus procentus viņu Īrijā nopelnītās naudas. Lai izvairītos, latvieši steidz deklarēt dzīvesvietu Īrijā, ziņo Latvijas Radio korespondente Dublinā Aiga Andrupe.
Draud ar sodu
Pieminētie pieci procenti, atgriežoties Latvijā, ir jāmaksā no saviem ikmēneša ienākumiem. Īrijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20%, bet Latvijā – 25%, un jāsedz starpība. Ja cilvēks, piemēram, strādājis Īrijā gadu, mēnesī pelnījis 1000 latu, tad šī nodokļa starpība var sasniegt 1050 latu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan skaidro, ka ikviens gadījums jāskata individuāli. Nodokļa starpība nav jāmaksā, ja cilvēks deklarējies Īrijā.
Ja Īrijā strādājošais dzīvesvietu ir deklarējis Latvijā, nodokļu starpība būtu jāsedz ik gadu, iesniedzot VID deklarāciju par saviem ienākumiem. Sods par deklarācijas neiesniegšanu var būt līdz 500 latu. Pagaidām vienotas datu bāzes par cilvēkiem, kas strādā ārpus Latvijas, nav, atzīst VID. Par konkrētu personu var pieprasīt informāciju no Īrijas varas iestādēm. Līdz šim nodokļu starpību samaksājuši vien daži simti cilvēku. Tāda informācija atrodama portālā www.balticireland.eu.
Likumdošana paredz
Jau 1997. gada 13. novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. Tas atgādināts portālā www.balticireland.eu.
Par to, kā un kāpēc tiek iekasēti nodokļi no Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem, “Bauskas Dzīve” lūdza skaidrojumu Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes birojā. Saņemtā atbilde tapusi sadarbībā ar VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Nodokļu normatīvo aktu piemērošanas daļas speciālistiem, informē Sandija Ātrena-Zaharčenoka, VID Zemgales reģionālās iestādes biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja.
“Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem” jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem ir pakļauta nodokļu piemērošanai, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu. Šis jēdziens neietver personas, kurām šajā valstī tiek piemēroti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošiem avotiem.
Ja fiziskās personas nolūks ārvalstīs ir tikai strādāt, bet Latvijā paliek īpašumi, ģimene un tā tālāk, persona arī turpmāk tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu un ārvalstīs gūtie ienākumi Latvijā tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To nosaka LR likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” otrā panta pirmais punkts.
Tātad –, ja persona 2007. gadā ir strādājusi Īrijā, tai līdz 2008. gada 1. aprīlim bija jāiesniedz gada ienākumu deklarācija tajā VID teritoriālajā iestādē, kur deklarēta dzīvesvieta. Deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina tiesības uz atvieglojumiem, ar dokumentiem apliecinātu informāciju par taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, kā arī citus dokumentus, kas ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta sestā daļa).
Jāņem vērā, ka, aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli. Ja, piemēram, Īrijā samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar Latvijā maksājamo ienākuma nodokli vai to pārsniedz, tad Latvijā ienākuma nodoklis no Īrijā gūtiem ienākumiem nav jāmaksā. Savukārt, ja Īrijā samaksātais nodoklis ir mazāks nekā Latvijā maksājamais, persona piemaksā tikai starpību. Tomēr jāuzsver, ja Īrijā samaksātais iedzīvotāja ienākuma nodoklis pārsniedz Latvijā maksājamo, starpība atmaksāta netiek.”
Piektā daļa
Kopējais no Latvijas izbraukušo darba migrantu, studentu un ģimenes locekļu skaits varētu būt sasniedzis 100 000, kas ir aptuveni 2,2 – 4,3% no visiem iedzīvotājiem un 3,4 – 7% no iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā, secinājuši “Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?” autori.
Jau izbraukušo un potenciālo izbraucēju vidū līdz 30 gadu vecumam attiecīgi ap 40 un 33%, 30 līdz 39 gadu vecumā – 25 un 20%.
Dažādās aptaujās apņemšanos vai ieceri doties darbā ārpus Latvijas paudusi piektā daļa darbspējīgo iedzīvotāju. Gan potenciālo aizbraucēju, gan patiešām aizbraukušo sastāvā pārsvarā ir cilvēki ar vispārīgo vai profesionālo vidējo izglītību. Augstskolas diplomu ieguvušo vidū ir vairāk sieviešu nekā vīriešu. Līdzīgs sadalījums pēc izglītības un dzimuma ir visu attiecīgā vecuma Latvijas iedzīvotāju vidū, secina pārskata autori.
Ar cerību nopelnīt
Pēc uzņēmējvalstu apdrošināšanas reģistra datiem, tikai Eiropas Savienības valstīs vien ieradušies apmēram 50 000 viesstrādnieku no Latvijas. Pieskaitot nenodarbinātos ģimenes locekļus un vēl tos, kuri strādā, piemēram, ASV, Norvēģijā, Krievijā, kopējais no Latvijas izbraukušo skaits būtu lēšams tuvu 100 tūkstošiem. Šī gadsimta pirmajos piecos gados oficiāli dzīvesvietu Latvijā atstājuši tikai 17 300 cilvēku, kas ir 0,75% no Latvijas iedzīvotājiem. Ar nodomu šeit palikt Latvijā ieradušies tikai 9400 cilvēku.
Izplatītākais pašreizējais darba migrācijas motīvs ir cerība nopelnīt līdzekļus pašu un ģimenes iztikai, mājokļa remontam vai iegādei, pašu vai bērnu izglītībai, īpašuma vai automašīnas iegādei, kredītu atmaksai. Citi nodomi – vēlme iepazīt citas zemes, iegūt jaunu darba un dzīves pieredzi, apgūt svešvalodas.
Izbraukušie būtu gatavi atgriezties, ja Latvijā varētu nopelnīt tikpat, cik ārvalstīs, vai vismaz pusi no tā; ja būtu lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem; ja darba devēju un valsts attieksmē pret darba ņēmējiem būtu jūtama cieņa. Pieminēta arī baznīcas noraidošā attieksme pret homoseksuāļiem un sievietēm mācītājām. Tā informē “Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?”.
***
Viedokļi
Iveta Muižniece, dzīvo Limerikā:
“Aktīvi reģistrējamies par Īrijas rezidentiem. Uzskatu, ka Latvija nav pelnījusi nevienu centu, ko esmu te nopelnījusi, smagi strādājot. Vēlos tikai normālu iztikšanu. Pirms dažiem gadiem Latvijā tas nebija iespējams, un daudzviet, īpaši Latgalē, nekas nav mainījies joprojām. Tāpēc pieprasīt kaut kādu nodokļa starpības atmaksu ir absurdi.”
Sanita Spundiņa, Īrijā iedzīvojusies codiete:
“Ne es, ne mani draugi netaisāmies maksāt nodokļus valstij, kura neko nav darījusi, lai mums būtu interese atgriezties. Šeit strādājot, maksājam augstus nodokļus, bet uzturēt Latvijas valstsvīrus negrasos.”
Ieva Stašāne, baušķeniece Dublinā, viņai pievienojusies arī mamma un māsa:
“Nolemts reģistrēties par Īrijas rezidentēm. Te maksāju visus nodokļus, man ir tās sociālās garantijas, ko šī valsts paredz. Nejūtos Latvijai parādā.”
Ivars Zubovs, datorspeciālists, baušķenieks, Īrijā ir kopā ar sievu un meitu:
“Limerikā dzīvojošie ir pietiekami aktīvi, vietējā Latviešu biedrība organizējusi masveidīgu dzīvesvietas deklarāciju Īrijas rietum krastā.
