Ļoti daudzi ārzemnieki pie mums dibina uzņēmumus. Bet vai latviešiem ir tiesības dibināt uzņēmumu kādā no Eiropas Savienības valstīm? Tā vaicā kāds komersants.
Ļoti daudzi ārzemnieki pie mums dibina uzņēmumus. Bet vai latviešiem ir tiesības dibināt uzņēmumu kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm? Tā vaicā kāds komersants.
Asociācijas līgums ar ES
Katra kandidātvalsts, gatavojoties iestājai ES, noslēgusi Asociācijas līgumu ar ES, saskaņā ar kuru šo zemju pilsoņi drīkst veikt uzņēmējdarbību. Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu ar ES Latvija noslēgusi 1995. gadā. 44. pants tajā nosaka vienādas prasības uzņēmējdarbībai ES teritorijā arī Latvijas uzņēmumiem.
Arī pašnodarbinātie drīkst uzsākt savu biznesu (kā amatnieki, ārsti utt.), tikai šajā gadījumā nedrīkst paši stāties darbā.
Katrai zemei savi noteikumi
Kaut arī uzņēmējdarbības brīvības princips darbojas abpusēji, tomēr katrai valstij ir tiesības uz saviem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības sākšanai. Dažas pieprasa tikai uzturēšanās atļauju (Austrija, Nīderlande), citās vajag arī darba atļauju (Spānijā, Portugālē). Dānijā šāda iespēja ir tikai ļoti specifiskās biznesa sfērās, kuru attīstībā valsts ir ieinteresēta. Pirms došanās uz Franciju jāizpēta ārzemniekiem aizliegto profesiju saraksts.
Ir valstis (Itālija, Luksemburga, Zviedrija), kuras prasa pierādīt finansiālo nodrošinājumu saviem biznesa plāniem, piemēram, bankas garantijas. Lielbritānijā nesāks nemaz runāt, kamēr ārvalsts biznesmenis nebūs gatavs ieguldīt 200 tūkstoš sterliņu mārciņu, turklāt biznesa plānā jāparedz jaunradītās darbavietas. Arī Grieķijā ir jāpierāda «pietiekami finansu resursi» un «biznesa aktivitātes radītā pievienotā vērtība». Līdzīgi «biznesa atļauja» ir saņemama Īrijā.
Armands Stendzenieks noteikti ir viens no pirmajiem Latvijas pilsoņiem, kas 90. gadu sākumā ieradās Vācijā, sākotnēji iesaistījies uzņēmējdarbībā kā līdzīpašnieks, bet vēlāk kļuva par vienīgo firmas īpašnieku. Turklāt šajā gadījumā viņam nevajadzēja darba atļauju, bet bija jāiziet gara juridiskā procedūra.
Darba atļauja jāsaņem pirms ierašanās valstī
Svaigākajās lietās, ko Eiropas tiesa izskatījusi šajā sakarā, kandidātvalstu uzņēmēju tiesības ir nostiprinātas, kaut gan kandidātvalstu pilsoņi šos procesus zaudēja. Piemēram, 27. septembrī tika izskatīta poļu Gloščuku ģimenes lieta, kuri kā tūristi ieradās Lielbritānijā deviņdesmito gadu sākumā, pirms vēl tika noslēgts asociācijas līgums. Viņu vīzas neatļāva uzsākt algotu darbu, bet viņi palika Lielbritānijā, viņiem piedzima bērns, un vīrs uzsācis pašnodarbinātā praksi kā celtniecības darbu vadītājs. Valsts viņu lūgumu noraidīja, un arī Eiropas tiesa atzina, ka Asociācijas līgums attiecas tikai uz personām, kuras valstī ieradušās legāli. Tagad – pēc desmit gadiem – Gloščuku ģimenei Britu salas jāatstāj.
Līdzīgi tiesa noraidīja di- vu Čehijas čigānu lūgumu, jo Lielbritānijā viņi ieradās 1997. gadā pēc politiskā patvēruma, bet, dzīvojot tur, gribēja reģistrēties kā pašnodarbinātie (viens – dārznieks un otrs – tīrīšanas pakalpojumu sniedzējs). Darba atļauja jāsaņem pirms ierašanās valstī un pirms darba uzsākšanas, nevis pēc.
Tiesa atzina, ka šo kandidātvalstu pilsoņu tiesības, kuri Lielbritānijā ieradušies kā tūristi, bet faktiski plāno palikt strādāt, Eiropas līgums nesargā.
