Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz vēlētājus interesējošiem jautājumiem.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Aptaujājām tos kandidātu sarakstus, kuru iekļūšana parlamentā šķiet ticama, tas ir, kuri pēc socioloģisko pētījumu pēdējo mēnešu datiem sasniedz un pārsniedz piecu procentu barjeru. Kopumā partijām izvirzījām 13 jautājumu, katrā avīzes numurā turpmāk publicēsim atbildes uz vienu jautājumu. Pirmdien varēsit lasīt, ko deputātu kandidāti domā par inflācijas bremzēšanu, ar kādiem paņēmieniem to plāno darīt.
Tātad uz jautājumiem atbild: “Jaunais laiks” (JL), Zaļo un zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, ZZS), “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partija (TP), apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienība (LPP/LC) un Saskaņas centrs (SC).
***
JL
Tikai ceļot darbaspēka kvalifikāciju, būs iespējams ievērojami paaugstināt tautsaimniecības produktivitāti un atalgojumu. Nozīmīgas darbaspēka imigrācijas politikas korekcijas nav nepieciešamas, jo Latvijas tautsaimniecības modelis nav balstīts uz ražošanu ar zemu pievienoto vērtību, bet gan uz zināšanām un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Esošie imigrācijas ierobežojumi pilnībā apmierina pašreizējās tautsaimniecības vajadzības. Latvijā joprojām pastāv darbaspēka resursi, kuru sekmīga izmantošana ir priekšnoteikums emigrācijas apturēšanai un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai. Jāpārskata par nodarbinātību atbildīgo institūciju kompetence un funkcijas, lai efektīvāk izmantotu pašreizējos darbaspēka resursus, jo līdzšinējā to darbība nav attaisnojusi cerības.
ZZS
ZZS noteikti nav par darbaspēka “importu”, kaut arī (īpaši jau lauku reģionos) sāk izpausties darbaspēka trūkums. ZZS atbalsta tādu Lauku attīstības plāna pasākumu realizēšanu, kas veicinātu gan ienākumu palielināšanos, gan citu iespēju radīšanu cilvēkiem “uz vietas” – tur, kur viņi dzīvo. Tad arī pakāpeniski samazināsies ļaužu aizplūšana uz ārzemēm un stabilizēsies situācija Latvijas darba tirgū.
PCTVL
“Jāieved darbaspēks” – pazemojošs formulējums attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, kas pašlaik strādā ārzemēs. Precīzāk būtu teikt, “vienoties par darbinieku īslaicīgu piesaistīšanu dažās tautsaimniecības nozarēs civilizētiem nosacījumiem”. Alternatīva šim procesam – ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju piesaistīšana darbam Latvijas iekšienē.
LPP/LC
Mūsu galvenā prioritāte ir desmit gados panākt attīstītajām Rietumvalstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni Latvijā, bet tuvākajos četros gados iedzīvotājiem nodrošināt 500 latu vidējo algu. Jaunas darba vietas, algu pieaugums un pareiza izglītības politika var sekmēt vietējā darbaspēka neaizplūšanu uz ārvalstīm. Tajā pašā laikā uzsveram – nevajag bāzt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā. Daudzās nozarēs jau pašlaik trūkst kvalificēta darbaspēka, kas jāmeklē ārpus Latvijas. Tāpēc atbalstām kvalificēta darbaspēka ienākšanu Latvijas tirgū uz laiku, ja mums pašiem nav vajadzīgo speciālistu, piemēram, mašīnbūvē, bet attiecīgās nozares attīstība var dot būtisku ieguldījumu valsts ekonomikas izaugsmē un budžeta ieņēmumu pieaugumā.
TP
Darbaspēka ievešanu TP neatbalstīs divu iemeslu dēļ: 1) ievestais darbaspēks turpinātu uzturēt zemas algas Latvijā, taču TP mērķis ir pretējs; 2) ievests darbaspēks radītu jaunus un ārkārtīgi bīstamus demogrāfiskus un nacionālus riskus, kas ir pilnīgi nevēlami.
TB/LNNK
Kategoriski iestājamies pret masveida darbaspēka ievešanu Latvijā; pieļaujama atsevišķu darbinieku piesaistīšana specifiskās nozarēs. Noteikti jāsaglabā līdzšinējie darbaspēka iebraukšanas ierobežojumi; jāpastiprina kontrole un jāpalielina sodi par nelegālā darbaspēka izmantošanu.
SC
Jā, nepiesaistot darbaspēku no ārpuses, efektīva ekonomiskā attīstība nav iespējama: Latvijas iedzīvotāju skaits nav pietiekams, un to vecuma struktūra nav labvēlīga. Taču no tā nav jābaidās! Laiks pārvarēt stereotipus, kas radušies astoņdesmitajos gados, kad cīņa pret migrāciju bija viens no posmiem cīņā par neatkarības atjaunošanu. Latvija vienmēr ir bijusi valsts, kurā līdzās dzīvo un strādā cilvēki, kas pieder dažādām kultūrām un runā atšķirīgās valodās. Mūsu vēsturiskā pieredze ļauj mums šīs problēmas risināt efektīvāk nekā valstīs, kurām nav kultūru daudzveidības pieredzes. Runājot par migrācijas regulēšanu, atgādināsim Īrijas piemēru: mēs atradīsim vietu ikvienam, kas gatavs godīgi un daudz strādāt Latvijas labā. Tomēr priekšroka, bez šaubām, jādod kaimiņvalstu – pirmām kārtām, Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas – iedzīvotājiem.
