Mūsu valsts lauksaimniekus piemeklējusi kārtējā liga. Bīstamā slimība, par kuru līdz šim neviens nav dzirdējis, draud iznīcināt augļu kokus ikviena dārzā.
Mūsu valsts lauksaimniekus piemeklējusi kārtējā liga. Bīstamā slimība, par kuru līdz šim neviens nav dzirdējis, draud iznīcināt augļu kokus ikviena dārzā. Lai neradītu masveida paniku, Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti informāciju sniedz skopi. Publiskajā telpā ziņas nonāk vienīgi tajā gadījumā, kad laboratoriski ir pierādīta slimība un jāveic pasākumi, lai varētu apkarot bīstamo augu infekciju.
Dienests ir paziņojis, ka, neveicot nekādas darbības, bakteriālā iedega dažu nedēļu laikā varētu izplatīties un inficēt visus Latvijas augļu dārzus. Šīs nedēļas sākumā meteorologi sola lietu, kas slimības izplatību varot tikai veicināt. Tāpēc notikušais pagājušās nedēļas nogalē, kad Staļģenē sāka zāģēt un dedzināt kokus, bijusi vienīgā izeja, kā mazināt infekcijas tālākas izplatīšanās risku. Taču joprojām neko nestāsta par profilaksi vai iespējamo apkarošanu. Kukaiņus, mitrumu un vēju, kas arī piedalās izplatīšanā, manuprāt, Latvijas teritorijā diez vai kāds spēs ierobežot.
Apstaigājot savu dārzu, pamanīju nokaltušas, sačokurojušās lapas lepnajos rododendru krūmos un sāku domāt par inspektora aicināšanu. Netālu arī kaimiņš rosījās ap pīlādžkoku, lai pārlūkotu, vai tikai simptomi neatbilst ļaunās slimības pazīmēm. Zināms – kaite ievazāta no Lietuvas. Līdz šim gan nav nācies dzirdēt, kā lietuvieši tikuši galā ar slimību. Turklāt neesmu arī lasījusi, ka kaimiņzemē masveidā būtu dedzināti augļu koki.
Toties, skatoties pagājušās nedēļas nogalē “Panorāmu”, redzēju, kā to darīja Staļģenē. Daudzos iedzīvotājos manīju neticību – vai tiešām jāiznīcina viss koks? Varbūt būtu pieticis ar zara nozāģēšanu? Ķirurģijā papriekš ārstējot un tikai ārkārtas gadījumā amputējot.
Daudziem augļu koki bijis viens no ģimenes budžeta papildināšanas veidiem. Lai zaudēto atjaunotu, jāpaiet ilgam laikam. No vienas ābeles (ja ir laba šķirne) gadā agrāk esot varēts nopelnīt ap 100 – 200 latu. Tā kā iedzīvotājiem, kuriem ābeles bijis atspaids, zaudējumi ir gana sāpīgi. Zemkopības ministrs M. Roze runā par iespējamām kompensācijām, aicina cilvēkus būt saprotošiem un nepretoties slimo dārzu iznīcināšanai.
Bauskas rajonā vēl neviens inficēšanās gadījums nav apstiprināts, taču uz laboratoriju aizsūtīts gana daudz paraugu. Tikai pēc nedēļas mēs zināsim, vai arī mūspusē augļu nesēji tiks pakļauti masveida iznīcināšanai.
Cukura nozare valstī likvidēta, siļķes Baltijas jūrā nav jāķer, kartupeļiem arī visādas ligas klāt, graudu audzētājus ik gadu kāda stihija piemeklē, tagad augļkopība uz apdraudējuma sliekšņa. Jādomā, nepiepildīsies staļģenietes spriedelējums, ka pie visa vainīga Eiropa ar brīvajām robežām – tagad ievesta augu slimība, bet drīz ievazāšot kādu cilvēku kaiti, no kuras izmiršot masveidā.
